Daudzas ES valstis aizvien ir krīzes spīlēs, un daudzi pilsoņi un uzņēmēji turpina izjust lejupslīdes sekas. Laikā, ko raksturo bezdarbs un publisko tēriņu samazināšana, grūti saprast, kāpēc ES darba tirgum vajadzīgs vairāk cilvēku. Taču patiesība ir tāda, ka jau šodien daudzās valstīs darbaspēka deficīts ir asi izjūtams vairākās nozarēs - zinātnē, veselības aprūpē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs, matemātikā, tūrismā un lauksaimniecībā. Šis deficīts palielināsies un ātri aptvers citas nozares, jo ES saskarsies ar smagām demogrāfiskām problēmām. Saskaņā ar Eurostat datiem turpmākajos 50 gados ES iedzīvotāju skaits kopumā palielināsies par desmit miljoniem cilvēku, taču ES strādājošo skaits samazināsies par 50 miljoniem. Drīzumā imigrācija būs vienīgais avots iedzīvotāju skaita pieaugumam Eiropā.
ES ekonomiku jau drīz apdraudēs darbaspēka trūkums IT tehnoloģiju jomā - 2015. gadā varētu trūkt 384-700 tūkstoši IT darbinieku. Bet 2020. gadā trūks no viena līdz diviem miljoniem veselības aprūpes speciālistu, kas ir 15%no visiem nepieciešamajiem. Pat īstenojot vislabāko politiku, ir maz ticams, ka visi šie resursi būs atrodami ES. Pieaugs arī globālā sacensība par darbaspēku. Ja Eiropa grib palikt stipra un saglabāt pozīcijas pasaules tirgos, mums jāpadara darba tirgus pievilcīgāks nākamajiem imigrantiem.
Stratēģijā Eiropa 2020 darbaspēka migrācija ir minēta kā viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina, lai kāpinātu Eiropas izaugsmi un konkurētspēju. Pirms dažiem mēnešiem Komisija iesniedza divus priekšlikumus par likumīgo migrāciju: uzņemšanas procedūru atvieglošana sezonas darbiniekiem un starptautisko uzņēmumu darbinieku vieglāka pārcelšana darbam ES. Tie ir nozīmīgi soļi, taču politikā jāparedz vēl vairāk inovāciju. Nepieciešams ciešāk sadarboties ar trešajām valstīm, uzlabot prasmju un izglītības līmeņu atzīšanu, informēt par darba iespējām Eiropā un pievērst lielāku uzmanību to cilvēku integrācijai, kas pārcēlušies uz dzīvi Eiropā. Vienlaikus mums jāpieliek lielākas pūles, lai vērstos pret nelikumīgo imigrāciju. Protams, katrai atsevišķai dalībvalstij pašai ir jānosaka savas vajadzības attiecībā uz darbaspēka migrāciju, taču ir svarīgi, lai mums būtu kopīga sistēma, kas paredzētu piemērojamos noteikumus un izpildāmos nosacījumus.
Varētu iebilst, ka sacensība ar trešajām valstīm par darbaspēku ir kompetentu darbinieku aizvilināšana no valstīm, kas atrodas ārpus ES. Mēs apzināmies šīs bažas un risināsim šos jautājumus kā daļu no atbildīgas pieejas migrācijas jautājumiem. ES jau patlaban veic nopietnus pasākumus šajā jomā kā daļu no attīstības politikas. Jāapzinās arī, ka migrācija daudziem nozīmē labāku dzīvi. Tas ir arī veids, kā palielināt tirdzniecību starp valstīm un investēt prasmēs un kompetencēs, kas netiek izmantotas tikai un vienīgi Eiropā, bet bieži vien dod arī labumu valstīm, no kurām imigranti ierodas strādāt ES. Jaunākie pētījumi norāda uz saikni starp imigrācijas pieaugumu un eksporta pieaugumu uz imigrantu izcelsmes valstīm. Ja tiek veicināta cilvēku pārvietošanās pār robežām un strādāšana Eiropas darba tirgū, ir iespējami daudzi ieguvumi gan personiskā līmenī, gan sabiedrības ekonomikai kopumā.
Tikai atvērtība pret pārējo pasauli var novērst to, ka ES kļūst neiecietīga, stagnējoša un pārvērtē sevi. Tikai atvērts un konkurētspējīgs Eiropas tirgus spēj gatavoties rītdienas demogrāfiskajām un ekonomiskajām problēmām.
*ES iekšlietu komisāre, **ES nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs