Kas izskatās tikai pēc maza solīša cilvēces mērogā, noteikti ir milzu lēciens Eiropai.
Vēstures rūpīgi pārdomātāji pratīs novērtēt tā nozīmību Eiropas nacionālajām valstīm, kas vēl nesen nemitīgi karoja cita pret citu, bet nu sapludina savas ārlietu intereses vienkopus, lai vēl enerģiskāk tās aizstāvētu jau globālā mērogā.
Kopš Eiropas 1989.gada revolūcijām pagājušie gadi ir bijis ārkārtīgas veiksmes laiks ES straujajā attīstībā. Savienība no tikai 12 dalībvalstīm tolaik izpletusies līdz 27 šodien, nesot stabilitāti un jaunu labklājības līmeni apmēram 100 miljoniem cilvēku kontinenta austrumu un centrālajā daļā. Eiro ieviešana daļā šo valstu - un šķiet, ka Igaunija tām drīzumā pievienosies, - arī ir bijis ievērojams veiksmes stāsts.
Tas, kas šajos divdesmit gados Eiropu no varbūt pat pasaules drošības galvenās problēmas ir pārvērtis par vienu no svarīgākajiem globālajiem partneriem faktiski ikvienā jautājumā, ir ES modeļa magnētisms.
Tomēr tas, ko nesīs nākotne, nekādā ziņā nav iepriekš noteikts. Pēc būtības šis jautājums reducējas līdz tam, vai Eiropa turpmākajās desmitgadēs tiks uzskatīta par paraugu nākotnei vai arī par vēstures muzeju. Nākamajos dažos gados pieņemamie lēmumi būs izšķirīgi šā iznākuma noteikšanai.
Lai būtu par priekšzīmi nākotnei, Eiropas valdībām un tautām ir jāpaliek uzticamām atvērtai Eiropai atvērtā pasaulē. Praktiskāk izsakoties, tas nozīmē Romas vienošanās 49.punkta turēšanu cieņā joprojām. Tas līdzdalības durvis patur atvērtas jebkurai Eiropas tautai, kas vien vēlētos un spētu līdzi dalīties ES vērtībās, interesēs un politikā.
Apmēram 150 miljoni dienvidaustrumu Eiropas iedzīvotāju - Rietumbalkānos, Ukrainā, Turcijā ― mērķē uz kļūšanu par ES pilsoņiem. Viņu līdzdalība acīmredzami vēl prasīs kādu laiku, tomēr arī tuvināšanās process veicinās tādu to modernizāciju un demokrātiskas reformas, kas stiprinās visu Eiropu.
Eiropa, kas aizver durvis tiem, kuri vēlas un spēj tajā ienākt, būtu Eiropa, kas nonicina pati savu nākotni.
Tikpat svarīga ir nodošanās atjaunotai ekonomikas reformai pašā ES. Ekonomiskā veiksme vai izgāšanās desmitgadē līdz 2020.gadam būs vēl viens izšķirīgais elements tajā, vai uz mums raudzīsies kā uz piemēru vai muzeju. Tas prasīs vēl pārliecības pilnāku pieeju nekā tā, kas tika īstenota tā sauktās Lisabonas dienas kārtības laikā pagājušajā desmitgadē.
Tas aizvien ir apkaunojums, ka tikai divas no 27 ES valstīm ir sasniegušas uzstādījumu pētniecības un attīstības mērķim tērēt 2% no iekšzemes kopprodukta. Tas, ka ES ir jāveido tādas sabiedrības, kas tiek uzskatītas par globāla līmeņa pirmrindniekiem sociālajā, politiskajā un tehnoloģiskajā inovācijā, ir jābūtisks jautājums, un tam būs ārkārtēja nozīmība, pārejot uz sagaidāmo zema oglekļa izmešu līmeņa ekonomiku.
Atvērtajai Eiropai ir arī jābūt pilnībā uzticīgai atvērtai pasaules ekonomikai. Ilgtspējīga globalizācija ir ne tikai pirmā lieluma aktualitāte Eiropai pašai, bet arī vienīgais veids, kā mums turpināt miljardiem cilvēku piecelšanu no nabadzības un labāku pamatu radīšanai likuma un globālās pārraudzības valdīšanai tajās zemēs, kur tā visa vēl trūkst.
Tas prasīs ar visiem galvenajiem aizvien daudz polārākās pasaules spēlētājiem dziļas stratēģiskas attiecības veidot spējīgu Eiropu. Gan tiekot galā ar finanšu krīzi, gan mēģinot risināt klimata pārmaiņu problēmu, tikko pagājušais gads ir parādījis gan jaunas globālās pārraudzības paradigmas nepieciešamību, gan arī grūtības šai sakarā. Mazas elites grupas kā G8 vairs nedarbojas, bet mamuta izmēra sapulces, kādu pieredzējām Kopenhāgenā, arī ne.
ES sadarbība un integrācija ir iekļauta pašos tās gēnos. Tieši tāpēc tai ir patiess potenciāls būt par paraugu ne vien savā apkaimē, bet arī pasaules mērogā. Turpmākajos gados reti kura īpašība pasaulē būs vēl nepieciešamāka.
Ja vēlamies būt tiešām veiksmīgi, mums jāgūst maksimāla atdeve no jaunajām Lisabonas līguma institūcijām, jāsaglabā uzticība atvērtai Eiropai, jāpaātrina savu ekonomiku reformas un jāuzņemas vadīt jaunās globālās pārraudzības ietvara izveidi, kas atbalstītu patiesi ilgtspējīgu turpinošas globalizācijas procesu.
Nekas mazāks par šo nederēs.