Brisele mēģina panākt, lai bijušās padomju republikas attālinātos no Maskavas ietekmes zonas un vairāk raudzītos Rietumu virzienā. Tas izraisījis Krievijas satraukumu, jo Maskava nevēlas pieļaut ES ietekmes paplašināšanos. ES amatpersonas gan uzsver, ka jaunā partnerība nav vērsta pret Krieviju.
ES ārlietu komisāre Benita Ferrero-Valdnere paziņoja, ka Austrumu partnerība ir balstīta uz «kopīgām interesēm un kopīgām vērtībām». ES ar šo projektu vēlas veicināt austrumu kaimiņvalstu ekonomisko attīstību un demokrātijas nostiprināšanos. Šiem mērķiem ES līdz 2013.gadam plāno atvēlēt vismaz 600 miljonus eiro (420 miljoni latu). Austrumu partnerības dalībvalstis nākotnē varēs pretendēt uz bezvīzu režīmu un brīvo tirdzniecību ar ES. Deklarācijā gan teikts, ka vīzu režīma atvieglošana ir «ilgtermiņa mērķis».
Austrumu kaimiņiem pagaidām nav doti solījumi, ka kādu dienu šīs valstis varēs pievienoties ES. «Austrumu partnerība ir solis uz priekšu. Taču tas ir tipisks ES risinājums - ilgtermiņa tehnokrātisks instruments reģionam, kurā netrūkst īstermiņa krīžu,» secina politikas analītiķis Endrū Vilsons.
Gandrīz visās Austrumu partnerības valstīs valda ļoti nemierīga gaisotne. Prāgas sanāksmi neapmeklēja Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko un Moldovas prezidents Vladimirs Voroņins, jo ES lika noprast, ka par demokrātijas ierobežošanu kritizētie līderi nebūs gaidīti viesi.