Krīzes ietekme smagi jūtama Itālijā un Nīderlandē, kuru ekonomikas 2011. gada pēdējos trīs mēnešos samazinājušās par 0,7%. Arī Grieķijā, Portugālē un Beļģijā ekonomikas samazināšanās fiksēta jau otro ceturksni pēc kārtas.
Parādu krīzes skartā Itālija pēdējā pusgada laikā apstiprinājusi krasus budžeta samazinājumus un cenšas izvairīties no dziļākas krīzes. Itālijas valdība šonedēļ pat paziņoja, ka neatbalsta 2020. gada olimpisko spēļu rīkošanu Romā, jo nevar sniegt finanšu garantijas. Premjers Mario Monti uzsvēra, ka olimpiskās spēles «apdraudētu panākumus, uz kuru sasniegšanu mēs ceram, pateicoties itāļu tautas taupības upuriem», uzsvēra ziņu aģentūra Reuters.
Arī Eiropas spēcīgākajā ekonomikā Vācijā fiksēts 0,2% samazinājums, kas ir pirmais kritums kopš 2009. gada. Taču kopumā pērn Vācijas ekonomika palielinājusies par 3%.
Ekonomisti paredz, ka Vācijai recesija ies secen, un uzsver, ka rādītāji ir labāki, nekā prognozēts. «Samazinājums ir eirozonas krīzes dēļ. Tā kompānijām un patērētājiem izraisījusi radikālu uzticības zudumu,» raidsabiedrībai BBC skaidroja ekonomists Kristians Šulcs no Berenberg Bank.
Analītiķiem par pārsteigumu pieaugumu uzrādījusi Francija. Pēdējā ceturksnī tās ekonomika palielinājusies par 0,2%, galvenokārt pateicoties eksportam.