Šis jautājums kļuva aktuāls pēc tam, kad Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja kreisi radikālo partiju apvienība Syriza, kura solīja Grieķijas vēlētājiem atcelt vērienīgos taupības pasākumus un sāka atbilstošas sarunas ar kreditoriem.
Finansiāla katastrofa
Gadījumā, ja līdz februāra beigām netiks panākta vienošanās par aizdevuma nosacījumu mainīšanu, bet Atēnas turpinās atteikties pildīt esošos nosacījumus, vismaz teorētiski jau drīzā laikā kļūs iespējama Grieķijas maksātnespējas pasludināšana un izstāšanās no eirozonas. Viedokļi par to, kad šāds brīdis pienāks, atšķiras robežās no marta līdz jūnijam, kas atkarīgs no tā, vai Grieķija līdz februāra beigām saņems vai nesaņems iepriekš ieplānotu aizdevumu septiņu miljardu eiro apmērā, bez kura valsts nav spējīga turpināt pildīt savas finanšu saistības.
Jāatgādina, ka globālo finanšu krīzi Grieķija sagaidīja ar ārējo parādu, lielāku par 100% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un, lai izvairītos no maksātnespējas, Atēnas bija spiestas vērsties pie starptautiskajiem kreditoriem - Eiropas Centrālās bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības jeb tā dēvētās troikas, pieņemot tās noteikumus finanšu palīdzības saņemšanai. Noteikumi, kuru izpilde tiek stingri uzraudzīta, it kā bija vienkārši - budžeta izdevumu samazināšana, nodokļu celšana, valsts aktīvu privatizācija, darba tirgus liberalizēšana un tamlīdzīgi, tomēr to īstenošana novedusi Grieķijas ekonomiku bezdibeņa malā.
Taupības pasākumi izraisījuši ne tikai iespaidīgu sociālo krīzi (piemēram, bezdarbs līdz 25 gadus vecu jauniešu vidū pārsniedz 50%), bet arī radījuši situāciju, kad Atēnas drīz vairāk nebūs spējīgas turpināt parādu maksājumus, pat neraugoties uz faktu, ka pirms dažiem gadiem tika īstenota parādu restrukturizācija un daļēja norakstīšana. Valsts ekonomika turpina samazināties, bet jaunu aizņēmumu dēļ pieaug kā parādu pamatsumma, tā procentu maksājumi. Tikai šā gada laikā Grieķijai jāatmaksā starptautiskajiem aizdevējiem 30 miljardi eiro, un lielāko daļu šo līdzekļu nāksies aizņemties, tāpēc, piemēram, institūts Levy prognozē, ka 2015. gada beigās Grieķijas ārējais parāds pieaugs līdz 205% no valsts IKP. 2014. gada beigās tas atbilstoši Grieķijas valdības aprēķiniem līdzinājās 185% no IKP, bet pēc Eurostat aprēķiniem - 315,5 miljardiem eiro jeb aptuveni 176% no IKP.
Tāpat, kā liecina Grieķijas statistikas dienesta Elstat dati, 2008. gadā tikai mazāk par 5% no 4,2 miljoniem Grieķijas mājsaimniecību mēneša ienākumi bija zemāki par 750 eiro, bet 2013. gada beigās to skaits pārsniedza 26% jeb 1,1 miljonu ģimeņu. Tāpat bija divkāršojies, sasniedzot 20% jeb 825 tūkstošus, to mājsaimniecību skaits, kuru mēneša ienākumi bija 751-1100 eiro robežās, savukārt ģimeņu ar augstiem ienākumiem (virs 3500 eiro mēnesī) skaits bija samazinājies no 900 tūkstošiem līdz 371 tūkstotim. Šo un daudzu citu apstākļu kopums noveda pie taupības pasākumu atbalstītāju sagrāves valsts parlamenta ārkārtas vēlēšanās 25. janvārī un radikāli kreiso partiju apvienības Syriza pārliecinošas uzvaras tajās.
Prasa jaunus noteikumus
Syriza ar «politiķiem bez kaklasaitēm» - kādreizējo komunistu, jauno Grieķijas premjeru Aleksi Cipru un ekonomikas guru, jauno finanšu ministru Jani Varufaki - priekšgalā uzskata, ka Grieķijas ekonomika, turpinoties esošajiem taupības pasākumiem, nolemta iznīcībai un ka līdzšinējā valsts ekonomikas glābšanas programma ir netaisnīga, jo Grieķijas vēlētājiem uzkrauta atbildība par visiem iepriekš pieņemtajiem kļūdainajiem lēmumiem, arī tiem, kurus pieņēmušas ārvalstu bankas un politiķi. Izeja no krīzes, pēc Syriza domām, iespējama, tikai atsakoties no taupības pasākumiem, kā arī pārskatot valsts glābšanas aizdevumu atmaksas nosacījumus un norakstot daļu parādu, jo īpaši ārvalstu bankām. Syriza arī nekautrējas atgādināt, ka Atēnas joprojām saņēmušas no Vācijas tikai simbolisku kompensāciju par Otrā pasaules kara laikā nacistu nodarītajiem zaudējumiem Grieķijai, tāpēc grieķiem ir tiesības pieprasīt no Berlīnes vismaz 160 miljardus eiro (pēc dažiem aprēķiniem, pat triljonu eiro), savukārt kreisie radikāļi biedē Briseli ar savām simpātijām pret Krieviju.
Rezultātā par kreisajiem populistiem nereti dēvētā Syriza prasa tās daļas parāda dzēšanu, kuru uzskata par nepamatotu, kā arī būtiskas izmaiņas esošajos nosacījumos, tajā skaitā atsakoties no sadarbības ar kreditoru troiku un vispār no jauniem aizdevumiem. Atēnas neatsakās no lielākās daļas parāda un tā atmaksas, taču prasa, lai valstij tiktu dota iespēja atjaunot tās ekonomisko izaugsmi, turklāt bez ārējas kontroles, un dots laiks nepieciešamo Grieķijas, nevis aizdevēju interesēm atbilstošu reformu īstenošanai. Tāpat jaunā valdība jau paziņojusi par daudzu sociālo maksājumu atjaunošanu, kā arī apturējusi daudzu valsts aktīvu privatizāciju. Aptaujas liecina, ka atbalsts Syriza politikai Grieķijā turpina pieaugt.
Vienlaikus Atēnu sarunas ar kreditoriem, jo īpaši Vāciju, līdz šim nav vainagojušās panākumiem, jo pēdējie turpina prasīt esošo saistību pildīšanu, pagaidām pieļaujot vien simboliskas atkāpšanās no to nosacījumiem. Piemēram, tiek atzītas Grieķijas tiesības uz atteikšanos no taupības pasākumiem, taču ar obligātu piebildi, ka jāatrod vietā citi veidi, kā segt iztrūkumu budžetā. Šādas prasības savukārt nav pieņemamas jaunajai Grieķijas valdībai, kura vēlas panākt reālas, nevis kosmētiskas izmaiņas. Kā atzina Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Grieķijai nav pretenziju pret 70% līdzšinējo vienošanos, bet par atlikušajiem 30% ir diametrāli pretēji viedokļi.
Jāpiebilst, ka pēc līdzšinējām neveiksmīgajām sarunām ar Grieķiju eirozonas finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidents Jeruns Deiselblūms paziņoja, ka Atēnām ir iespēja līdz šīs nedēļas beigām lūgt esošās Grieķijas glābšanas programmas pagarināšanu un, ja šāds lūgums tiks izteikts, tad tiks organizēta jauna Eirogrupas tikšanās. Atbilstoši J. Deiselblūma vārdiem tieši pagarinājuma lūgšana būtu labākais veids, kā virzīties uz priekšu kompromisa ar Grieķiju meklējumos.