«Strukturālās reformas tiek turpinātas, kaut arī to ieviešanā ir neliela kavēšanās, un skaitliskie budžeta mērķi tiek nemitīgi pārsniegti, pateicoties labākai ekonomiskajai situācijai un ieņēmumu pieaugumam,» teikts EK ziņojumā, «kopumā [Latvijas] amatpersonas savas saistības uztvērušas nopietni un palielinājušas atsevišķu ministru darbības kvalitāti, turklāt Ministru kabinets ir solījis turpināt reformas un attīstību.»
Ziņojumā uzteikta Latvijas valdības spēja pēdējā gada laikā panākt būtisku progresu vairākos svarīgos jautājumos, piemēram, valstij piederošo aktīvu pārvaldes reformu, aktīvā darba tirgus un sociālās politikas pārskatīšanu, kā arī reformu sākšanu augstākās izglītības un zinātnes jomā.
EK norāda, ka Latvijas sasniegtais ļāvis divām starptautiskajām reitingu aģentūrām palielināt valstij noteiktos novērtējumus un veiksmīgā obligāciju emisija starptautiskajā tirgū ļāvusi Latvijai pirms laika atmaksāt visu aizdevuma summu Starptautiskajam Valūtas fondam. EK atzīst, ka Latvijas ekonomika patlaban ir straujāk augošā ekonomika ES.
Tomēr EK brīdina, ka «ekonomiskās situācijas un budžeta rezultātu uzlabošanās novedusi pie zināma atslābuma tālāko centienu realizēšanā, kas novedis pie vairākiem politiskiem soļiem, kas ir pretrunā ar EK rekomendācijām Latvijai. Tas īpaši attiecas uz maijā pieņemtajiem nodokļu samazinājumiem, paziņojumu par trīs gadu stratēģiju privātpersonu ienākuma nodokļa samazināšanai, vienlaikus atliekot plānus palielināt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, lai palīdzētu maznodrošinātajiem, 2012. gada vidū pieņemtajiem budžeta grozījumiem, kas satur punktus, kas ir pretrunā ar EK tikai dažas nedēļas iepriekš pieņemtajām rekomendācijām Latvijai, kā arī plānoto garantēto minimālo ienākumu samazināšanu un finansēšanas decentralizāciju no 2013. gada».
LETA