Tos opozīcija steigā virzot, iespējams, bijušo bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs. Ja šis regulējums tiks atbalstīts, tad abi bijušie akcionāri varētu turpināt saņemt procentus no _Parex_ subordinētajā kapitālā noguldītajiem miljoniem.
Konkrētam gadījumam
Pašreizējā likuma versija, ko Saeima atbalstīja pirms vairāk nekā gada, paredz kredītiestādes restrukturizēt dažādos veidos. Taču opozīcijā esošā Saskaņas centra (SC) iniciētie un virzītie grozījumi likumā pieļauj kredītiestādi sadalīt tikai divās kredītiestādēs, un to iespējamā pārveide vai likvidācija būtu iespējama tikai pēc trim gadiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Anna Dravniece Dienai norāda, ka iecerētais regulējums tā atbalstīšanas gadījumā pilnībā sašaurinātu valsts iespējas reaģēt uz iespējamām finanšu krīzēm, piemēram, problemātisko banku pārveidot par fondu vai likvidēt. «Šie grozījumi izslēdz cita veida restrukturizācijas modeļus, kā to paredz Eiropas Savienības kredītiestāžu restrukturizāciju prakse, un acīmredzami izstrādāti konkrētam kredītiestādes restrukturizācijas gadījumam,» piebilst komisijas pārstāve.
Sliktajā - 100 miljoni
Aptaujātie likumprojekta pārzinātāji uzskata, ka SC steigā virzītie normatīvi izstrādāti, lai nepieļautu Parex sadali pašreiz valdības iecerētajā versijā. Tas paredz Parex sadali, izveidojot jaunu - tā saukto labo banku, vecajā atstājot sliktos bankas aktīvus, kur paliktu arī Parex akcionāru noguldītais subordinētais kapitāls. Patlaban paredzēts, ka pēc Parex restrukturizācijas sliktā banka tāpat kā labā turpina darbu. Tomēr, ja sliktā daļa nespētu pildīt FKTK kredītiestādēm izvirzītas stingrās prasības, tad rezultāts var būt tāds, ka abi bijušie akcionāri procentus varētu nesaņemt, lēš zinātāji. Parex 2009.gada pārskats liecina, ka bijušie bankas vadītāji subordinētajā kapitālā ieguldījuši ap 36 miljonus latu. Iepriekšējos divos gados procentos par noguldīto viņiem samaksāti 7,2 miljoni latu. Ja Parex sliktā daļa vismaz trīs gadus turpinātu darboties kā banka, kā to ar likuma grozījumiem vēlas panākt SC, tad V. Kargins un V. Krasovickis šajā laikā pilnībā saņemtu procentus no subordinētā kapitāla. Savukārt valstij šādas «sliktās bankas» daļas stutēšanai nāktos ieguldīt vismaz 100 miljonus latu, un tas var arī aizkavēt iecerēto bankas restrukturizāciju, tā LTV raidījumā De facto izteicies Parex prezidents Nils Melngailis.
Par likumprojektu atbildīgās Saeimas budžeta komisijas vadītājs Guntis Bērziņš (JL) Dienai atzina, ka saprot, kā interesēs grozījumi likumā tiek virzīti, tomēr jāsaprot arī spēku samērs, kas figurē ap šo likumprojektu. To atbalstot visi komisijā esošie opozīcijas partiju deputāti - ne tikai tās iniciatora SC deputāti. Tas, kā Diena jau pieļāva, dabūja Tautas partijas (TP) atbalstu šim likumprojektam apmaiņā pret SC balsīm TP kandidātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanai Satversmes tiesas tiesneses amatā. Zīmīgi, ka SC ziedojumos no bijušajiem Parex īpašniekiem pietuvinātiem cilvēkiem, pēc De facto ziņotā, šogad aprīli saņēmis vairākus tūkstošus latu. SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Dienai norādīja, ka šos ziedojumus nesaista ar likumprojektu. Tā mērķis esot nepieļaut afēru bankā, kāda, viņaprāt, briest iecerētās restrukturizācijas dēļ, teica J. Urbanovičs un noliedza bijušo bankas īpašnieku interešu lobēšanu. To gan saskatījis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš paziņojis, ka pašreizējā likumprojekta redakcija viņam nav pieņemama, tāpēc tās pieņemšanas gadījumā Saeimā tiks nodota otrreizējai caurlūkošanai.