Atsevišķās valstīs, piemēram, Vācijā, ziņas, ka NDA ieguvusi datus par miljoniem valsts teritorijā veiktu telefonzvanu un monitorējusi kancleres Angelas Merkeles mobilo telefonu, izsaukušas «histēriju», kam ir maz saistības ar patiesajām izlūkdienestu aktivitātēm, norādījuši eksperti.
Kā laikrakstam Le Monde uzsvēra Francijas izlūkdienesta bijušais direktora asistents Filips Ajets, publiskotās ziņas rosina sabiedrībā nepareizu priekšstatu, ka izlūkdienestu mērķis ir izspiegot savus sabiedrotos. «Primārais mērķis ir tieši demokrātijai naidīgās valstis.»
Turklāt maldīgi uzlūkot amerikāņus kā vienīgos, kas spiego. Kāds vācu izlūkdienesta pārstāvis atzina, ka savulaik turējis rokā ASV prezidenta Džordža Buša sarunu ierakstu atšifrējumus.
Spiegošanu nav noliegusi arī Francija. «Būsim atklāti, arī mēs slepeni noklausāmies,» raidsabiedrība CNN citēja Francijas bijušo ārlietu ministru Bernāru Kušnēru, kurš piebilda: «Mums nav tik daudz līdzekļu kā ASV, kas padara mūs mazliet greizsirdīgus.»
Nav precīzu ziņu, cik daudz naudas ASV atvēl informācijas ievākšanai, taču summa mērāma desmitiem miljardos dolāru. Tas nozīmē, ka tā šajā jomā ir līdere, gluži tāpat kā aizsardzības budžetam atvēlēto līdzekļu apjomā.
Kā ziņojis The Guardian, tādu Eiropas valstu kā Vācija, Francija, Spānija, Zviedrija un Lielbritānija izlūkdienesti cieši sadarbojas, apmainoties ar iegūto informāciju un veidojot «arvien augošu aliansi».