Gunta Kauliņa,
Budžets ir vērsts finanšu stabilizācijas virzienā, jo paredzēta budžeta deficīta mazināšana. Atklāts jautājums, vai izvēlēti pareizie līdzekļi šīs stabilizācijas sasniegšanai. Jāatzīst, ka neviens no budžeta paketes dokumentiem nesniedz vīziju par turpmāko nodokļu sistēmas attīstību un pasākumiem tēriņu mazināšanai. Tāpēc par ilgtermiņa stabilitāti runāt nevar. Pilnīgu fiasko ir cietušas Finanšu ministrijas šogad izstrādātās nodokļu sistēmas attīstības pamatnostādnes, kur ieteiktais nav ņemts vērā praktiski neviena nodokļa grozījumos, izņemot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Tā kā kopumā nodokļu slogs nākamgad pieaugs gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, bet uzņēmējdarbības vides uzlabojošu pasākumu praktiski nav, šo budžetu drīzāk var vērtēt kā attīstību bremzējošu. Ja uzņēmējiem nākamgad izdosies izdzīvot un uzlabot savus ekonomiskos rādītājus, tad tas būs nevis pateicoties pieņemtajiem lēmumiem, bet par spīti tiem.
Andris Strazds,
Nordea bankas vecākais ekonomists
Šo budžetu grūti nosaukt citādi kā par vieglākās pretestības ceļa budžetu. Cēloņi lielā mērā meklējami atbildības jomu sadalījumā pēc Saeimas vēlēšanām. Ja apvienība Vienotība būtu uzņēmusies atbildību kaut vai par vienu no neērtajām ministrijām - Labklājības, Veselības vai Izglītības un zinātnes - un sagatavojusi spēcīgu reformu piedāvājumu attiecīgajā jomā, iespējams, sadalījums starp nodokļu palielinājumu un izmaksu samazinājumu budžetā būtu citāds. Tā kā budžeta deficīts 2011. gadā joprojām būs tādā apjomā, kas nav noturams ilgtermiņā, skaidrs, ka atsevišķi nepatīkami lēmumi ir vienkārši atlikti vēl uz gadu. Nav arī redzami soļi, kas palīdzētu risināt bezdarba problēmu, īpaši attiecībā uz ilgtermiņa bezdarbniekiem un bezdarbniekiem jauniešiem. Pozitīvi vērtējams tas, ka budžets ir saudzīgs pret to iedzīvotāju daļu, kas legāli strādā algotu darbu, bet saņem nedaudz virs minimālās algas.
Roberts Ķīlis,
Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs
Budžets briesmīgi neskar nevienu. Cilvēki ar zemākiem ienākumiem kaut kādā mērā iegūs, bet turīgākie zaudēs. Tomēr valsts attīstībai stratēģiski svarīgus jautājumus šis budžets nerisina. Izglītības joma un veselības aprūpe paņem daudz naudas, bet rezultāts nav apmierinošs, bīstami pieaug sociālais budžets. Vēlēšanās valdošā koalīcija saņēma pietiekamu atbalstu, tāpēc varēja spert daudz konkrētākus un radikālākus soļus, neatliekot būtiskos un fundamentālos lēmumus par reformām augstākajā izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā jomā uz 2012. gadu. Kad vēl ir labāks laiks reāliem soļiem, ja ne pēc vēlēšanām? Nevajag raustīties un baidīties, jo sabiedrība varbūt arī gaida radikālākus lēmumus.
Vjačeslavs Dombrovskis,
Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs
Ar budžeta konsolidācijas stratēģiju ir vairākas problēmas. Spilgtākās kļūdas ir PVN un darbaspēka nodokļa celšana. Tā vietā vajadzēja atcelt samazinātās PVN likmes, ieviešot kompensējošo mehānismu trūcīgajiem, un arī samazināt sociālā budžeta izdevumus, iespējams, arī apliekot ar nodokļiem lielās pensijas. Budžets nesagādās būtiskas izmaiņas iedzīvotājiem. Nodokļu slogs nedaudz pieaugs, arī stimuli izvairīties no nodokļu maksāšanas, un valsts sektors kļūs (relatīvi) lielāks. Budžetu var raksturot kā «vilšanās budžetu», arī «atpalicības stabilizācijas budžetu». No valdības tika gaidīts vairāk, bet pagaidām tā izvēlējusies ceļu, kas īstermiņā šķiet vieglāks. Tas ir skumjš starts Valda Dombrovska valdībai.