Ekonomikas ministrija (EM) pašlaik izstrādājot atbalsta mehānismu, taču vēl nav zināms, vai resursi būs pieejami tikai pašmāju vai arī uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu. «Pie programmas vēl tiek strādāts. Primāri atbalstāmi varētu būt pašmāju un prioritārajās nozarēs strādājoši uzņēmumi,» Dienai teica ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) preses sekretāre Elīna Bīviņa.
D. Šmits kā pozitīvu piemēru valsts pretimnākšanā minēja neseno gadījumu ar Latvijas finieri (LF), ko valstij izdevās pasargāt no Krievijas Sveza tīkojumiem. Tiesa, Krievijas kompānijas mēģinājums iekļūt LF bija visai agresīvs un nav salīdzināms ar Pure Food gadījumu. Tomēr valsts, pēc LPUF vadītāja domām, varēja darīt vairāk un vismaz mēģināt, lai ievārījumu ražotājs nenonāktu ārvalstu īpašnieku rokās.
Lai mazinātu pašmāju uzņēmumu nonākšanu ārvalstu kompāniju īpašumā, Latvijai būtu jārada saraksts ar īpaši atbalstāmiem vietējiem piederošiem uzņēmumiem. «Tur jābūt uzņēmumiem, kas veido nozaru mugurkaulu. Atbalsta instrumenti un formas vārētu būt dažādas, tas ir sekundārs jautājums. Vispirms ir svarīgi noteikt, kas ir nacionālas nozīmes uzņēmumi un ka pret tiem vajag īpašu attieksmi,» teica D. Šmits.
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis domā, ka īpašu atbalstu varētu paredzēt nevis konkrētam uzņēmumam, bet nozarēm. Uz atbalstu varētu pretendēt konkurētspējīgākie, pamatā eksporta tirgos strādājošie vietējie uzņēmumi, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus, tā Ģ. Rungainis. «Visur vienmēr vajag atbalstīt savējos, un visi to dara. Tās atbalsta formas ir dažādas, un tās ir katras valsts ziņā,» tā Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe.
EM pārstāve norāda, ka pašlaik sagatavošanas stadijā ir tā dēvētais mezanīna instruments jeb ES fondu atbalsta programma, kuru plānots sākt vasaras beigās un kur būs pieejami 28 miljoni eiro (teju 20 miljoni latu). Uz finansiālu atbalstu primāri varēs pretendēt tie uzņēmumi, kuri darbojas prioritārajās nozarēs, arī pārtikas rūpniecībā. Programma, pēc E. Bīviņas teiktā, kalpos kā sava veida pilotprojekts attīstības finanšu instrumenta izveidē, kas saistīts ar ieceri veidot reindustrializācijas jeb rūpniecības atjaunošanas fondu. A. Kampara vīzija ir finansējumu fondam rast, pārdodot vairāku valstij piederošo uzņēmumu kapitāldaļas un piesaistot privātās investīcijas. Ministra pārstāve atturējās nosaukt termiņus, kad šāds fondu varētu sākt darbu.