Galvenais ekonomikas lejupslīdes cēlonis ir sarūkošais iekšējais patēriņš, liesākā budžeta dēļ samazinās valsts tēriņi, skaidro eksperti. Taču ne viss jāskata drūmās krāsās, piebilst Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks - jau kopš pavasara pozitīvas tendences vērojamas eksportā.
Proti, septembrī pret augustu eksports pieaudzis pat par 21,4% - tas ir bijis straujākais mēneša kāpums daudzu gadu laikā. DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vērš uzmanību uz to, ka pieaugums panākts bez Latvijas eksporta vēsturiskā līdera - koksnes produktu - palīdzības. Īpaši viņš izceļ pozitīvos signālus metālu ražošanā un mašīnbūvē.
«Privātais sektors pamazām kārpās ārā no bedres, bet valsts sektors ar krietni samazinātiem tēriņiem to tik ātri nespēs izdarīt, atstājot negatīvu ietekmi uz IK apjomiem vēl vairāku ceturkšņu garumā,» uzskata SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Ar pieaugošajām eksporta iespējām un stabilu tranzīta plūsmu, viņaprāt, nav pietiekami, lai iekustinātu vairumu vietējo nozaru, kurām trūkst pozitīvu signālu un skaidrības par tuvāko nākotni. M.Kazāks uzskata, ka turpmākā gada laikā būtiskas izmaiņas iekšzemes pieprasījuma tendencēs, visticamāk, neredzēsim: «Mājsaimniecību tēriņus mazinās nodarbinātības un ienākumu sarukums, nepieciešamība pakāpeniski dzēst esošās kredītsaistības.»
Eksperti spriež, ka gada pēdējā ceturksnī IK krituma tempi samazināsies, jo salīdzināmā bāze būs zemāka - IK strauji sāka samazināties tieši pagājušā gada beigās. Kopumā prognozes ir visai plašas - no mīnus 17 līdz pat 20%. M.Kazāks prognozē, ka Latvijas IK savu zemāko punktu sasniegs 2010.gada vidū, kad eksporta virzīta izaugsme kļūs plašāka un kompensēs iekšzemes pieprasījuma kritumu. Patēriņu gan varētu veicināt cenu līmeņa pazemināšanās - oktobrī pirmo reizi pēdējo divu desmitgažu laikā Latvijā pieredzēta gada deflācija, proti, cenas samazinājās ne vien vairs tikai pret iepriekšējo mēnesi, bet pret iepriekšējā gada oktobri. Latvijas krājbankas eksperte Olga Ertuganova cenu samazinājuma tempu gan uzskata par pārāk lēnu un neatbilstošu ekonomikas lejupslīdes mērogiem.