Finanšu pakalpojumu eksports vienkāršoti nozīmē to, ka kādā valstī izveidoti finanšu pakalpojumi tiek piedāvāti citās valstīs. Kā spilgtāko piemēru var minēt Ziemeļvalstu bankas, kuras Baltijā izveidojušas meitas uzņēmumus un piedāvā tieši tādus pašus pakalpojumus kā mājas valstīs.
Vispirms vēlētos akcentēt trīs galvenos ieguvumus no tā, ja valstī tiek un ir attīstīts finanšu pakalpojumu eksports. Pirmkārt, tās ir jaunas darba vietas, otrkārt, nodokļu ieņēmumi, treškārt - valsts prestiža celšanās starptautiskajā biznesa vidē.
Darbavietu kontekstā noteikti jāpiemin, ka primāri papildu iespējas atrast darbu ir finanšu sektora speciālistiem, bet ne tikai, jo šīs jomas uzņēmumi izmanto, piemēram, IT, juridiskos, reklāmas un sabiedrisko attiecību ārpakalpojumus, tādējādi sekmējot arī citu nozaru attīstību un jaunu darbavietu rašanos. Valsts līmenī tas savukārt nozīmē nodokļu ieņēmumu palielināšanos.
Taču jāatzīmē vēl viens būtisks faktors un tā pozitīvā ietekme finanšu pakalpojumu eksporta kontekstā. Tā kā uzņēmuma mātes kompānija atrastos Latvijā, tad arī peļņa nonāk tieši šajā valstī, bet peļņas nodoklis - valsts budžetā.
Ja valsts mērķtiecīgi attīstīta finanšu pakalpojumu eksporta nozari un uzlabo valsts tēlu ārvalstu investoru skatījumā, tas liecina par divām viņiem būtiskām lietām: pirmkārt, konkrētajā valstī ir attīstīta ekonomika, otrkārt, arī politiskajā līmenī viss kārtībā un politiķi neiejaucas biznesā, ļaujot tam attīstīties saskaņā ar brīvā tirgus principiem.
Protams, viegli pateikt «kļūsim par finanšu pakalpojumu eksportētājvalsti». Taču realitātē tas var būt sarežģīti. Tas ir liels izaicinājums, jo uzņēmumam jāieiet nezināmā tirgū ar virkni dažādu riska faktoru. Tāpēc galvenais balsts ir savu pakalpojumu nodrošināšana nemainīgi augstā kvalitātē.
Lielu lomu spēlē arī vietējo iedzīvotāju ieradumi - ja Latvijā vairāk nekā 90% cilvēku naudu no nebanku kreditētājiem izvēlas aizņemties internetā, tad, piemēram, Polijā, izplatīta naudas aizņemšanās tam īpaši paredzētos kioskos.
Kā rīkoties labāk, sākot piedāvāt savu pakalpojumu citā valstī, ir uzņēmuma kompetencē, taču arī valsts var atbalstīt savus uzņēmējus. Valstiskā līmenī to var sekmēt, piemēram, nodokļu atvieglojumi. Latvijā tādu gan nav un, visticamāk, tuvākajā laikā arī nebūs, tādēļ šobrīd viss ir pašu uzņēmēju rokās. Labs ir Igaunijas piemērs -reinvestētās peļņas nodoklis ar 0% likmi, kas var palīdzēt gan pašmāju tirgus attīstībai, gan biznesa eksporta potenciāla veicināšanai. Ja uzņēmējs var reinvestēt peļņu uzņēmumā, par to nemaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli, tad iespēja, ka viņš to darīs, ir daudz lielāka. Ņemot vērā, ka Igaunijā šāda sistēma strādā, tādu pašu nosacījumu būtu nepieciešams ieviest arī Latvijā, jo tas motivētu uzņēmējus vairāk ieguldīt attīstībā, nevis izņemt peļņu dividendēs. Tas savukārt nozīmē jaunas darba vietas un nodokļu ieņēmumu palielināšanos.
*A/s 4finance izpilddirektors