Viņa darbu lielākā daļa sadarbības partneru slavē, tajā pašā laikā tiek norādīts uz atsevišķiem momentiem, kur no LTRK gaidīts konkrētāks un visaptverošāks skatījums uz nozarē notiekošo.
Pats J. Endziņš kā vienu no galvenajiem sasniegumiem min ievērojamo biedru skaita pieaugumu kamerā. Viņa vadīšanas laikā tas esot teju dubultojies. Mainīt kursu viņš negrasās. Plāns ir pilnveidot biedriem pieejamo pakalpojumu klāstu, kā arī priekšrocības. Turpmāk viņš sola piestrādāt pie tā, lai ārējie tirdzniecības atbalsta pakalpojumi kļūtu dažādāki.
Lēmējvaras pārstāvji kameru slavē. Saeimas Tautsaimniecības komisijas pārstāve Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) norāda, ka kamera ar savu darbu ir liels palīgs lēmumu pieņemšanā. «Komisijā ir jūtams, ka LTRK ir viena no patstāvīgiem sadarbības partneriem, kuriem bieži lūdzam viedokli par dažādu likumu iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbību. Viņi vienmēr sniedz ļoti izsvērtu vērtējumu,» atklāj Z. Kalniņa-Lukaševica.
Tajā pašā laikā pats J. Endziņš sadarbībai ar valsti pateicības vārdus nevelta. Pērnā gada beigās LTRK iniciatīva ieviest mikrouzņēmuma nodokli saņēma Eiropas Komisijas galveno balvu kā labākā uzņēmējdarbības vides iniciatīva. «Pie mums brauc no visas Eiropas prasīt pieredzi un padomus, nupat par šo jautājumu sniedzu interviju kanālam Euronews. Tajā pašā laikā, ja reiz runājam par valsts atbalstu, tad īsu brīdi pēc balvas saņemšanas valdība nolēma pakāpeniski celt mikrouzņēmuma nodokļa likmi,» atklāj kameras vadītājs. Tāpat viņš teic, ka finanšu krīzes laikā LTRK klājies vieglāk, tiklīdz starptautisko aizdevēju novērotāji no Latvijas aizbraukuši, situācija mainījusies. «Tieši tajā brīdī, kad viņi aizbrauca, mūsu sadarbība kļuva krietni sarežģītāka. Visticamāk, tāpēc, ka viens no aizdevēju uzstādījumiem bija ņemt vērā uzņēmēju prasības. Jau apmēram gadu arvien vairāk nākas lasīt dažādas jocīgas valdības iniciatīvas,» atklāj J. Endziņš.
Tajā pašā laikā LTRK padomes locekle Daina Pečate, kas reizē ir arī uzņēmuma Arkolat viceprezidente, norāda, ka J. Endziņam izdevies attīstīt veiksmīgu sadarbību ar finanšu un ekonomikas ministriem, tāpat laba mijiedarbība ir arī ar Valsts ieņēmumu dienestu. «Kamera ir kļuvusi par vienu no visietekmīgākajām organizācijām. Tieši Endziņa kunga nopelns ir tas, ka LTRK ir attīstījusi ļoti veiksmīgu sadarbību ar ministrijām un ministriem. Kamera ir veikusi reālas darbības, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi,»norāda D. Pečate.
Citās domās ir Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs. Viņš gan kameru, gan tās vadītāju kritizē. Viņaprāt, vislabāk LTRK veicies Ivara Godmaņa valdības laikā. Tad iniciēts īpašs sadarbības plāns, kas uzņēmējdarbības vidi vienkāršojis. «LTRK padomē ir ļoti labi cilvēki, bet ar pašu kameras vadību mums kaut kā neizdodas saskaņoties. Pirms trim gadiem mēs gribējām vienoties par to, ka varētu iekļauties kameras sastāvā, pārstāvot tirdzniecību. Uzrakstījām vēstuli, bet saņēmuši atbildi vēl neesam,» atklāj H. Danusevičs. Tiesa gan, šo informāciju noliedz J. Endziņš, sakot, ka vienīgā prasība no asociācijas, tāpat kā no visiem pārējiem kameras biedriem, bijusi biedru naudas maksāšana. Asociācija tam nav piekritusi.
Par spīti konkurentu kritikai, ekonomisti LTRK vērtē kā «pietiekami profesionālu». Jānis Ošlejs teic, ka J. Endziņš ir spējīgs vadītājs: «Kamerai tiešām ir paveicies, ka tai ir tāds vadītājs.»
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis tam piekrīt, tomēr norāda, ka atsevišķos gadījumos prasītos visaptverošāka kameras pozīcija. «Gribētu, lai LTRK ne tik daudz aizstāv pašas kameras biedru intereses, bet gan uzņēmumus kopumā. No malas reizēm var redzēt, ka kamerai trūkst visas situācijas izvērtējuma, un tā sliecas aizstāvēt tikai savējo intereses.» D. Gašpuitis atzīst, ka rīkoties pretēji ir grūtāk, tomēr kameras uzdevums būtu meklēt lielāko ieguvumu visiem.