Energokonflikts. Cik ilgi vēl dzīvot Krievijas apskāvienos?

Ņemot vērā, ka Baltijas reģionam nākotnē varētu pietrūkt elektroenerģijas jaudas, Baltijas valstis vienojušās par vienotas atomelektrostacijas (AES) celtniecību, kas varētu notikt Visaginā uz bijušās Ignalinas AES bāzes, kura tika slēgta ES prasību dēļ. Ideju līmenī apspriestais AES celtniecības modelis ir tāds, ka lietuvieši AES celtniecībai piesaista stratēģisko investoru, pārējās izmaksas sedz Baltijas un arī Polijas energokompānijas ar iespēju vēlāk elektrību saņemt par pašizmaksu. Pirmais mēģinājums piesaistīt investoru bija nesekmīgs, vakar Lietuva paziņoja, ka konkursa kārtībā izraudzījusies jaunu - Japānas kompānijas Hitachi un ASV General Electric kopuzņēmumu Hitachi GE Nuclear Energy. Paredzēts, ka jaunā AES sāktu darboties 2020. gadā. Šim projektam pieteicies konkurents - Kaļiņingradā Baltijas AES būvē Krievija, kas aicinājusi tajā piedalīties arī Latviju.

Lai gāzi Baltijas valstīm nepiegādātu tikai Krievijas uzņēmums Gazprom, jau labu laiku visās valstīs tiek spriests par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību. Tas ļautu gāzi uz Baltijas valstīm piegādāt pa jūras ceļiem ar kuģiem, un līdz ar to Krievijas gāzei būtu konkurence. Tiesa, Latvijā šobrīd Krievijai garantēts gāzes monopols līdz 2017. gadam, un visi plāni iespējami tikai pēc šā termiņa. Lai segtu termināļa būvniecības izmaksas, ideju līmenī ir apņemšanās, ka Baltijas valstis «samet» naudu vienam terminālim, tādā veidā cerot arī uz papildu - Eiropas Savienības - līdzfinansējumu. Latvija vēlas, lai terminālis tiktu būvēts Rīgā, to par izdevīgāko vietu Baltijā atzinuši arī auditori. Savukārt lietuvieši jau paziņojuši, ka viņi savu termināli būvēs Klaipēdā, Latvijas nodomiem nesakot ne «jā», ne «nē.» Arī Igaunija nav skaidri paudusi savu pozīciju, kāda būs tās rīcība.