Kura no tām ir «svarīgāka», neviens nevar paskaidrot, bet vai tas valstī, kurā, pēc Kultūras ministrijas datiem, pērn uzņemtas 738 filmas, maz svarīgi? Katrai māsai tiks pa grabulim.
Kā bija gaidāms, abas galvenās balvas - Labākā filma un režisors - saņēma Jeļena, tādējādi Venēcijas dubulttriumfators Andrejs Zvjagincevs nostiprināja savu plaša profila režisora universālista statusu (Venēcijā divas Zelta lauvas viņš saņēma par filosofisko līdzību Atgriešanās, Krievijā - Zelta ērgli par rūgtu sociālu drāmu, balstītu mūsdienu Krievijas aktualitātēs - sabiedrības aizvien šokējošākajā šķiriskās noslāņošanās procesā). Jeļena saņēma četras profesionālās balvas - Zelta ērglis aizlidoja arī pie filmas operatora Mihaila Kričmana un otrā plāna lomas tēlotājas Jeļenas Ļadovas. Gada labākais scenārijs - Aleksandram Mindadzem par filmu Sestdienā (viņš arī filmas režisors). Zelta ērglis par labāko sieviešu lomu tika Ksenijai Rapoportai par muzeja gides lomu Avdotjas Smirnovas romantiskajā drāmkomēdijā Divas dienas un Fjodoram Bondarčukam par partijas ierēdņa lomu šajā pašā filmā. Par labāko otrā plāna lomu - ukraiņu aktierim Bogdanam Stupkam par lomu Oļega Pogodina kriminālajā ģimenes hronikā Māja.
Līdzīgi ASV Zelta globusiem, Mihalkova akadēmija izvērtē arī TV produkciju. Gada labākās TV filmas godā tika Vladimira Hotiņenko miniseriāls (līdz 10 daļām) - Dostojevskis. Jevgeņijs Mironovs tika apbalvots arī kā gada labākais aktieris Dostojevska lomā, bet Valentīna Talizina - kā labākā aktrise.
Lielo seriālu grupā atzinību saņēma Bēgšana/Pobeg. Gada labākā uz Krievijas ekrāniem rādītā ārzemju filma - oskarotā Toma Hūpera pseidovēsturiskā drāma Karaļa runa. Krievijas masu mediji gan ziņo, ka lielu lomu balvu sadalē nospēlēja daudzie «atteikumi» - dalību atsauca gan Aleksandrs Sokurovs (Venēcijā pērnruden Zelta lauvu ieguvušais Fausts), gan Andrejs Smirnovs ar kritikas augsti vērtēto traģisko tautas eposu Dzīvoja kāds bābietis, gan Ņikita Mihalkovs (Saules nogurdinātie 2: Citadele).