Karači uz māju tiek piegādātas ne tikai avīzes un pasts, bet arī vesela miriāde citu pakalpojumu. Tikko atbraukusi uz Pakistānu, sākumā nevarēju saprast, kas tur tā uz ielas bļaustās. Vīrs man paskaidroja, ka šādi vietējie pārdevēji piedāvā savu preci. Daži lieto skaļruni, daži paļaujas uz paša balss skanīgumu, vēl citiem ir zvaniņi vai pat īpašs muzikāls džingls.
Rīta agrumā, tūlīt pēc rītausmas lūgšanām, darbu sāk avīžu iznēsātāji un atkritumu savācēji. Jā, atkritumi šeit «paši iet prom» no mājām, tie nav kā Latvijā jānes pagalmā uz lielajām tvertnēm. Atliek tikai vakarā izlikt spaini aiz vārtiem, lai no rīta to varētu iztukšot pilsētas valdes algots strādnieks, kurš atkritumus tālāk ar saviem ēzelīša ratiem nogādā uz izgāztuvi. Ērti un vienkārši.
Pirmspusdienā pagalmā ratus iestumj dārzeņu pārdevējs, kas skanīgā balsī piedāvā savu preci. Mājsaimnieces steigšus sniedzas pēc maciņiem, lai pusdienām iegādātos dārzeņus. Es parasti pie viņa neiepērkos, jo vīrs svētdienās pārnes no tirgus dārzeņus visai nedēļai. Vēl pirmspusdienā pie mūsu vārtiem ar motociklu un lielām kannām piestāj piena pārdevējs, no kura katru dienu pērkam litru svaiga lauku piena.
Vēlā pēcpusdienā, kad bērni ir pārnākuši no skolas un spēlējas pagalmā, klāt ir saldējuma pārdevēji ar divriteņiem, kas aprīkoti ar saldētavām. Pēc muzikāla džingla bērni atpazīst saldējuma firmu un skrien pie mammām pēc naudas. Pretstatā firmām par tradicionālo vietējo saldējumu Kulfi vēsta skaļa metāla zvana skaņas. Vēl reizi nedēļā pēcpusdienā pie mums iegriežas drēbju mazgātājs, lai savāktu neprecētā vīrabrāļa veļu, kuru pēc nedēļas atved izmazgātu un izgludinātu.
Vakarpusē garām brauc žāvēto augļu pārdevējs. Vēl laiku pa laikam mūs apciemo arī svaigu augļu un zivju, augu un puķupodu, popkorna, smiltīs ceptu zirņu un apcepinātu kukurūzu vālīšu pārdevēji, kā arī nažu asinātāji, kuri ne tikai asina, bet arī pārdod nažus.
Īpaši jāizceļ veco mantu uzpircējs, kurš ratos savāc teju vai visu iespējamo, sākot no vecām avīzēm un beidzot ar savu laiku nokalpojušām veļas mašīnām. Mājās atsevišķi krāju stikla taru, plastmasas pudeles, avīzes un metāla bundžas, kuras arī nonāk pie uzpircēja. Visu šo bagātību minētais vīrs tālāk pārdod īpašām šķirotavām, kur mantas tiek sašķirotas pēc izejmateriāliem. Piemēram, veļas mašīnas tiek izjauktas - plastmasas daļas nonāk plastmasas kaudzēs, bet metāla daļas pie metāliem. Tālāk sašķirotie materiāli ar kravas mašīnām tiek nogādāti uz otrreizējo pārstrādi. Šī vietējā otrreizējās pārstrādes sistēma darbojas jau gadu desmitiem ilgi.
Jau atkal pie vārtiem ir zvans. Šoreiz tas ir vietējā pārtikas veikaliņa darbinieks, kurš no saviem ratiem nes pagalmā kartona kastes ar mūsu pasūtītajām precēm. Atliek tikai iedot veikala īpašniekam ikmēneša pārtikas un mājsaimniecības preču sarakstu, un viss vajadzīgais tiek piegādāts mums uz mājām.