Taču dienu pirms balsojuma četri Zaļo un Zemnieku savienības deputāti, kas pārstāv Latvijas Zaļo partiju, vēl nesolīja tam savas balsis, kuras var kļūt izšķirošās šajā balsojumā. Zināma loma būs arī Saskaņas centra klātesošo deputātu skaitam, jo tas var noteikt vairākumam nepieciešamo kvorumu.
Saskaņas centra frakcija 17. maijā, kad ES līgumu Saeima pieņēma 1. lasījumā, balsoja pret to, taču trīs no Latvijas Sociālistiskās partijas ievēlētie deputāti nebalsoja. Dokumenta ratifikācijai nepieciešamas divas trešdaļas no klātesošo deputātu skaita. Ja sēdē piedalās visi deputāti, tad vairākumam vajag 67 balsis. Koalīcijai ir 56 balsis, un kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību, kurā ir 13 deputātu, divas trešdaļas var nodrošināt. Iveta Grigule balsos pret līgumu, ko apstiprināja arī Dienai, jo neredzot pamatu steigties - Latvija nav eirozonas valsts, un tās lēmums neesot izšķirošs. Igaunija ir eirozonā, bet kaimiņvalsts kolēģi deputātei teikuši, ka tikai rudenī varētu lemt šo jautājumu. Zināms, ka divi Saskaņas centra deputāti ceturtdien būs komandējumā, bet Artūrs un Raimonds Rubiki, kuru tēvs Alfrēds Rubiks strādā Eiropas Parlamentā, vēl nevarēja pateikt, kā rīkosies balsojumā. R. Rubiks domā, ka varētu balsot kā pārējie kolēģi. SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs neesot aptaujājis deputātus, vai kādam varētu būt savi motīvi nepiedalīties balsojumā, taču viņa vadītā Saskaņa «nav gatava ziedot Latvijas neatkarību eirozonas valstu problēmu risināšanā».
Trešdienas rītā ZZS pārstāvji Augusts Brigmanis, Raimonds Vējonis, Uldis Augulis, Jānis Dūklavs, Jānis Klaužs, Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) un Guntis Blumbergs (Latvijai un Ventspilij) tikās ar premjeru Valdi Dombrovski. Latvijas Zemnieku savienības deputāti premjeram apstiprināja, ka atbalstīs ES līgumu, jo valdība otrdien nobalsoja par zemes iegādes kreditēšanas programmu, paredzot tai konkrētu summu - 10 miljonus latu -, Dienai skaidroja A. Brigmanis. Viņš uzskata, ka, pateicoties ZZS, Finanšu ministrija un Zemkopības ministrija ir panākušas kompromisu. Uz jautājumu, kāpēc zemes iegādes kreditēšanas programmu nevarēja sākt laikā, kad ZZS bija valdībā, toreizējais zemkopības ministrs J. Dūklavs Dienai atbildēja, ka viņš sarunas par to ar premjeru bija sācis un V. Dombrovskis konceptuāli arī to atbalstījis, taču Finanšu ministrija norādījusi, ka starptautiskie aizdevēji tam nepiekrītot, un šī iemesla dēļ neko nevarēja izdarīt.
Par ES līgumu balsošot ne tikai J. Dūklavs, bet arī otrs neatkarīgais deputāts J. Klaužs, jo valdība paredzējusi finansiālo atbalstu Aglonas bazilikai, «kas bija viens no Klauža uzstādījumiem», uzsvēra A. Brigmanis. Citus uzstādījumus ZZS pārstāvis nemin, bet, visticamāk, atbalsts tiks arī ceļa sakārtošanai no Līvāniem uz Steķiem. Premjeram ir nodota arī deputāta Andra Bērziņa vēstule, kurā lūgts rast iespēju paredzēt papildu finansējumu vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijai.
Līdz trešdienas vakaram bija drošas astoņas ZZS deputātu balsis, kas var būt nepietiekami. Taču R. Vējonis, pārstāvot Latvijas Zaļo partiju (LZP), Dienai pieļāva, ka arī tās viedoklis var mainīties par labu līgumam. LZP būtisks ir jautājums par Latvijas dalību Visaginas atomelektrostacijas projektā, kas prasītu ievērojamus līdzekļus, bet Latvijas iedzīvotājiem neesot skaidri pateikts, ko viņi iegūs no dalības Lietuvas projektā, teica R. Vējonis. Viņš vēlētos piedalīties diskusijā par šo jautājumu, kas, visticamāk, jūnijā notiks, jo līdz 28. jūnijam Lietuva gaidot Latvijas puses viedokli.