Līguma mērķis ir iespēja dalībvalstīm morāli, politiski un juridiski uzņemties saistības ievērot stabilu un atbildīgu fiskālo disciplīnu. Šobrīd diskusija starp divdesmit sešām dalībvalstīm ir arī par to, vai šī līguma rezultātā dalībvalstis apņemsies fiskālās disciplīnas normas iestrādāt nacionālajās konstitūcijās vai arī tai pielīdzināmā tiesību aktā, taču pamatkritēriji ir skaidri - tam ir jābūt stabilam un saistošam likumdošanas aktam, kas netiek mainīts katru gadu un ir saistošs likumam par valsts budžetu. Protams, normas nostiprinot konstitucionālā līmenī, tā ir lielāka atbildība. Latvijas gadījumā Satversmes grozīšana prasītu lielāku parlamentāro atbalstu, taču tas būs atkarīgs no līguma gala redakcijas - kādas izmaiņas tas prasīs iepretī esošai tiesību sistēmai, un tikai tad varēs diskutēt, vai tas Saeimā ratificējams ar divu trešdaļu deputātu balsu vairākumu vai arī parastajā kārtībā.
Otrs elements, kas ir būtisks līguma izveidē, ir par piemērojamām sankcijām - pagaidām tiek apspriesta iespēja izmantot Lisabonas līguma 273. pantu, kas paredz, ka dalībvalsts var iesūdzēt ES tiesā citu dalībvalsti, lūdzot pārbaudīt, vai tā nacionālajā likumdošanā ir pārņēmusi budžeta «zelta likumu» - vienošanos par fiskālo disciplīnu. Atvērts ir jautājums par soda sankciju mehānismiem, kā tie tiks piemēroti un īstenoti.
Vai ir skaidras tās robežas, kuras pārkāpjot dalībvalsts vairs neievēro kopējo fiskālo disciplīnu?
Būtībā tie ir tie paši Māstrihtas kritēriji - budžeta deficīts 3% no IK, valsts parāds - 60% un pārējie. Jaunais elements ir, ka tie būs jāiestrādā nacionālajā likumdošanā.
Ņemot vērā, ka ES primārie tiesību akti jebkurā no dalībvalstīm ir virs nacionālās likumdošanas, kāpēc tie atkārtoti jādublē?
Dzīve pierādījusi, ka dalībvalstis ir ignorējušas šo prasību, kā rezultātā esam dziļā krīzē, līdz ar to šis ir veids, kā panākt lielāku morālo un politisko spiedienu uz dalībvalstim. Turklāt līdz ar kritēriju iekļaušanu nacionālajā likumdošanā ir arī prasība, ka jāparedz procedūra, kā rīkoties gadījumā, ja valsts finansiāli attālinās no šiem kritērijiem - kā koriģēt šīs atkāpes. Par metodoloģiju vēl būs jādiskutē.
Kas ir tās lietas, ko Latvija akcentēs līguma veidošanā?
Ir ļoti svarīgi, ka Latvija piedalās līguma izstrādē, jo, ja mēs to nedarīsim, līgumu noslēgs bez mums un brīdī, kad pievienosimies eirozonai, mums tas būs jāpieņem bez diskusiju iespējām. Līgumā būtiski ir noformulēt, kā fiskālā disciplīna tiek iestrādāta nacionālajos tiesību aktos ar iespējām variēt - lai bez konstitūcijas izmaiņām tiek piedāvāti arī citi varianti. Rūpīgi skatīsimies, lai netiktu veidotas paralēlas institūcijas, kas varētu radīt konkurenci starp ES un šī līguma dalībvalstīm. Svarīgi izvērtēt, lai šis līgums nenonāk pretrunā ar ES pamatlīgumiem - mēs esam to valstu grupā, kuras ļoti labprāt visīsākajā laikā redzētu šo līgumu iekļautu ES pamatlīgumos, tā saglabājot ES vienotību. Latvijai būtiski ir arī, lai tām līgumslēdzējām pusēm, kas nav eirozonas valstis, būtu iespēja pašām izlemt, kurā brīdī sākt piemērot līgumu nacionālā mērogā - no tā ratifikācijas brīža vai iestāšanās eirozonā. Mūsuprāt, fleksibilitāte ir jāsaglabā un ir katra nacionālā parlamenta ziņā izlemt, kad sāk piemērot šos nosacījumus.
Kāda ir shēma turpmākajām darbībām pie līguma projekta sagatavošanas?
Šobrīd pie līguma strādā darba grupa, kurā pārstāvētas visas 26 valstis, savukārt Lielbritānija un Horvātija ir novērotāju statusā. Janvāra beigās paredzēts ārkārtas samits, līdz tam darba grupa būs sagatavojusi līguma projektu. Iespējams, ka pirms valstu valdību vadītāju tikšanās par to diskutēs finanšu ministri no budžeta «zelta likuma» viedokļa, jo tieši viņi būs tie, kam būtībā fiskālā vienošanās būs jāievieš dzīvē. Janvāra beigās būs neformālā valstu valdību vadītāju tikšanās, kuras laikā diskutēs par tiem atvērtajiem jautājumiem, kur vajadzēs politiskas izšķiršanās. No šīs sarunas būs atkarīgs, vai tiks veidota vēl kāda tehniskā darba grupa, kurai vajadzēs vēl reizi pārbaudīt tekstu, un tad dokuments tiks gatavots parakstīšanai. Skatoties, ar kādu tempu un intensitāti tiek strādāts pie līguma, es teiktu, ka līguma parakstīšana ir iespējama martā. Vēl ir pāragri prognozēt, cik valstu parakstīs šo līgumu - to skaits ir atkarīgs no līguma gala redakcijas. Spēkā tas stāsies, kad to būs ratificējušas eirozonas valstis.