Vien nesen tai pievienojušies pirmie trīs Latvijas apģērbu zīmoli - Uniq, Ecattus un Ieva Jenelsiņa. Programmas pārstāvji iniciatīvai paredz straujāku aktivitāti, tikmēr kažokādu ražotāji norāda, ka dzīvnieku aizstāvju iniciatīvas viņu biznesu neietekmē. Uzņēmējdarbību šajā sfērā iespaido tas, kāda ir ziema un cik maksātspējīgi ir klienti.
Lai patērētāji zinātu
Programmas vadītāja Latvijā Anna Suhovejeva uzskata, ka interese patlaban ir maza tāpēc, ka apģērbu ražotāji vēl nezina par programmu. «Ārzemēs tas ir ļoti izplatīti. Latvijā mēs ceram, ka pēc pozitīvā piemēra, ko deva šie trīs uzņēmēji, programmā iesaistīsies arvien vairāk,» cerību pauž A. Suhovejeva. Programmas mājaslapā tiek publicēti visi uzņēmumi, kas iniciatīvai pievienojušies. «Cilvēki, kuriem tas ir svarīgi, var redzēt, kurš veikals atteicies no kažokādām,» skaidro A. Suhovejeva. Šim gadam Fur Free Retailer Latvijā mērķi nav ambiciozi - plānots piesaistīt vēl vismaz desmit uzņēmumu. Kā paraugu, uz ko tiekties, A. Suhovejeva min Vāciju, kur iniciatīvai seko vairāk nekā simts uzņēmumu.
Modes dizainere Ieva Jenelsiņa, kas iesaistījusies iniciatīvā, Dienai atklāj, ka arī līdz šim savos tērpos nav izmantojusi kažokādu. «Tas, ka neizmantoju kažokādu, ir mans zīmola koncepts. Daudzi zīmoli atsakās iesaistīties programmā, un tas par kaut ko liecina. Man liekas, ka sabiedrība vēl nav gatava, bet kādam ir jābūt pirmajam, kas tam piekrīt,» uzskata dizainere.
Programmas kūrētāji ir arī gatavi kažokādu tirgotāju pretestībai. «Viņiem ir savs lauciņš, un saprotams, ka viņi negrib, lai šāda veida programmas kļūst populāras. Mēs pretestībai esam gatavi,» klāsta A. Suhovejeva.
Kažokādu ražotāji un tirgotāji par šo jautājumu runā piesardzīgi, visticamāk, tāpēc, lai neizsauktu dzīvnieku aizstāvjos dusmas. Viņu iniciatīvas nav ietekmējušas kažokādu uzņēmuma SIA Ervīna biznesu. «Nav jūtamas nekādas izmaiņas. Ja ziema ir auksta, cilvēki meklē iespēju sasildīties,» strupi atbild uzņēmuma pārstāve, kas savu vārdu nenosauc. Uz līdzīgu faktu norāda arī kažokādu ražotāja Ādas dizains direktore Tatjana Ivančikova. Viņa ir veģetāriete, kuras garderobē kažokādu nav, tomēr uzņēmēja neslēpj sašutumu par bieži sastapto dubulto morāli. «Nez kāpēc gaļu cilvēki ēd un nedomā par to, ka dzīvnieks ir nogalināts. Manam vīram pieder veikals, un, piemēram, aitas gaļa vienmēr tiek momentā izpirkta. Lūk, kad cilvēks pērk gaļu, pārmetumus nedzirdam, kad uzvelk kažokādas mēteli, pēkšņi viņu sāk nosodīt,» neizpratni pauž T. Ivančikova.
Uzņēmums pastāv no 1991. gada, un pēdējos gados parādoties tendence, ka cilvēki plikādas kažoku vietā vairāk sāk izvēlēties kažokādu mēteļus. «Kažokāda nav bagāto izklaide. Izteikti lielākā daļa klientu ir cilvēki ar vidēja līmeņa ienākumiem. Viņi vienmēr izvēlas praktisku un siltu mēteli,» skaidro uzņēmēja.
Cīņa tikai sākas
Ādas dizains 80% saražotās produkcijas eksportē, galvenokārt uz Dāniju. Arī pārējiem kažokādu ražotājiem eksports kļuvis par galveno ienākumu avotu. Pavisam nesen portālam Nozare.lv Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītāja Sandra Vilciņa atklāja, ka 2012. gadā mūsu kažokzvēru audzētāji divkāršojuši eksporta apjomu, sasniedzot 30,7 miljonu eiro apgrozījumu.
Tikmēr dzīvnieku aizstāvji līdz pašam augstākajam līmenim ir aktualizējuši jautājumu par to, vai kažokzvēru biznesu Latvijā nevajadzētu aizliegt vispār. Sabiedrība pret kažokādām kopā ar citiem nodibinājumiem un biedrībām Saeimā grasās virzīt iniciatīvu pret kažokzvēru audzēšanu. To ir parakstījuši vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju. Diskusija ir atklāta visā Eiropā.
Kažokzvēru audzēšanas aizliegums pieņemts septiņās Eiropas valstīs, dažās valstīs izvirzīti stingri nosacījumi šādam biznesam, citviet, līdzīgi kā Latvijā, noris aktīvas diskusijas.