Iedzīvotāji norāda, ka atbalstītu, piemēram, kafejnīcas vai restorāna atvēršanu, turklāt viņi pat neiebilstu, ja tiktu būvēts veikals, tikai ar nosacījumu, ja tam būtu saistība ar latviešu kultūras mantojumu un daiļradi.
«Kultūra nesākas līdz ar Brīvdabas muzeja ieejas vārtiem, to, protams, veido arī muzejam pieguļošā teritorija un apkārtnē valdošā noskaņa. Brīvdabas muzeja atrašanās vieta vēsturiski nav izvēlēta nejauši. Tā ir vieta pie dabas ar skaistu ainavu - Juglas ezeru un priežu mežu,» rakstīts vēstulē.
Teksta autori pārmet arī to, ka paredzētais būvniecības objekts būvvaldē ir apstiprināts bez atvērtām diskusijām un pienācīga izvērtēšanas procesa. Iedzīvotāji arī nobažījušies par ceļu satiksmes drošību. Jau tā šaurā Brīvdabas iela ir grūti izbraucama, pretim sastopoties divām vieglajām automašīnām.
Kopš 2008. gada zemes gabals atrodas Plesko Real Estate īpašumā. Saskaņā ar Rīgas pašvaldības teritorijas attīstības plānu vieta ir paredzēta komercapbūvei. Pirms tam šeit ir atradies restorāns. Pāris gadu pēc slēgšanas ēka bijusi tik nolaista, ka to nācies nojaukt. Vēlāk arhitektu birojs Depo sāka veidot dažādas skices, ņemot vērā veikala atrašanās vietu. To nolemts celt, iekļaujot dažādus etniskus elementus. Rīgas pilsētas būvvaldē projekts ir akceptēts 2013. gada vasarā. Patlaban ir radusies aizķeršanās saistībā ar koku izciršanu, tāpēc būvatļauja vēl nav izsniegta.
Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka aģentūrai LETA skaidroja, ka iepriekšējā koku ciršanas atļauja netika īstenota noteiktajā derīguma termiņa laikā, tāpēc bija nepieciešams saņemt jaunu. «Līdz ar to būvatļauja būvdarbu uzsākšanai konkrētās būvniecības ieceres realizācijai šobrīd nav izsniegta,» sacīja I. Žūka.
Brīvdabas muzeja direktores vietniece Kristīne Kūla Dienai uzsver, ka viennozīmīgi veikala izbūve ietekmēs turpmāko muzeja darbību. «Jebkura būve publiskas vietas tuvumā ietekmē apmeklētāju ērtību. Īpaši to var just būvniecības laikā,» viņa bilst. Muzejs pret veikala būvniecību pat īsti vairs neiebilst, saprotot, ka tā virzību nevar ietekmēt. «Muzejs ir iestāde. Saskaņā ar likumu iestāde var rīkoties tikai tās kompetences ietvaros. Mēs nelemjam par būvatļaujas izsniegšanu,» saka K. Kūla, piebilstot, ka 2013. gadā, kad projekts apstiprināts, ievērojamu protestu nav bijis.
Tagad pats svarīgākais esot saprast, kāda būs veikala kvalitāte, kā tiks kopta apkārtne, jo patlaban šī vieta esot nolaista. «Ja valsts nav apkārt izvietojusi drošu perimetru, kur kopj parku un rūpējas par mūsdienīgas vides sagatavošanu, tad muzejs arī to nevar izdarīt. Vēl tuvāk muzejam ir uzbūvēta trīsstāvu daudzdzīvoļu māja, kas vēl joprojām ir tukša. Arī to muzejs nevarēja apturēt,» piemin K. Kūla.
Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bite izceļ, ka projektā paredzēta apkārtējās vides sakopšana un apzaļumošana. Kopumā plānots iestādīt vairāk nekā 300 kokaugu. «Veidojot savus jauno veikalu projektus, vienmēr respektējam vides un kultūrvēsturisko fonu, kā arī iedzīvotājiem nepieciešamās infrastruktūras izveidi, piemēram, bērnu rotaļlaukuma izveidi,» viņa norāda. Arī ēkas vizuālais tēls būs pārdomāts. «Tas asociatīvā veidā atspoguļos Brīvdabas muzeja un ezera tuvumu, ēkas eksterjerā izmantojot zedeņu žogu, ezera niedru un zivs zvīņu motīvus. Ar dekoratīvi kontrastainu koka apšuvumu akcentēts ieejas apjoms, bet kopumā ēka veido plastisku siluetu. Ēkas apdarē būs izmantoti kvalitatīvi materiāli, piemēram, dekoratīvs koka brusu apšuvums.» I. Bite Dienai atklāj, ka tuvāko gadu laikā būvniecība nav paredzēta. Patlaban tā ir kā nākotnes iecere, kas lielā mērā ir atkarīga no kopējā pilsētas attīstības plāna.