Titulu var dabūt arī lētāk
TTT Rīga pārsvars pār konkurentēm Latvijā ir lielākais kopš zīmola atgriešanās uz Eiropas skatuves. Neskaidrā finansiālā situācija šosezon lika iepauzēt pēdējo trīs gadu niknākajiem konkurentiem SK Cēsis. Kluba prezidents gan epizodiski pabiedēja favorītes ar runām par muskuļu uzaudzēšanu pirms izslēgšanas spēlēm, un pēdējā brīdī turnīram pat tika pieteiktas divas amerikānietes, taču izslēgšanas spēlēs iekļūt neizdevās.
Šāgada finālistu RTU/Merks galvenais treneris Aivars Vīnbergs atzina, ka finālsērijas rezultāts ir likumsakarīgs: «Tā arī ir mūsu vieta, kuras sasniegšanai gatavojāmies.» Šaubas par čempionu neradās arī pēc tam, kad vienīgais profesionālais klubs TTT Rīga sezonas gaitā atvadījās no visām ārzemniecēm un vairākām izlases kandidātēm, jo tā rīcībā tik un tā bija praktiski visi labākie šaipus robežas atrodamie spēki. «Ja salīdzina iztērēto naudu, nemaz tik slikti neesam spēlējuši,» nosmēja Vīnbergs. «Citu naudu skaitīt negribu, taču, ja kluba vienīgais panākums sezonā ir valsts čempionu tituls, tad to var dabūt arī lētāk.»
Svaidīšanos ar naudu gan noliedz TTT Rīga treneris Aigars Nerips, apgalvojot, ka gan Eirolīgā, gan pēc tam Latvijā iztikts ar minimāliem tēriņiem. Iespējams, tieši tāpēc Eirolīgas grupu turnīra ūdeņi arī šosezon izrādījās par dziļu, savukārt pašmāju čempionātā tuvākās konkurentes aiz muguras šosezon nebija saredzamas. Šāds variants neapmierina nevienu no iesaistītajiem, jo TTT sūdzas par konkurences trūkumu, bet līgas vadība norāda uz lielkluba mesto ēnu pār intriģējošajām cīņām pārējo komandu starpā. Meklējot risinājumu, čempionēm gribot negribot jāraugās ārpus Latvijas robežām. Laba ziņa ir Eirolīgas grupu turnīra paplašināšana, kas nodrošinās vismaz 14 spēļu sezonā. Paralēli acis tiek mestas Krievijas, Lietuvas un arī visa Baltijas reģiona virzienā.
Varianti ir, optimāla - nav
Startam Krievijā jākomplektē nopietna komanda un jārēķinās ar augstiem ceļa izdevumiem. «Ja būtu atbalstītāji, šis variants varētu būt ļoti labs,» TTT ģenerālmenedžeris Egils Lūsis norāda gan uz spēcīgu regulāro turnīru, gan iespēju līdzjutējiem parādīt spožākās dāmu basketbola zvaigznes. Konkrētākas pārrunas gan varēšot sākt tikai pēc Krievijas čempionāta beigām, kad tā vadītāji lems par turnīra nākotni.
Baltijas līgā TTT šosezon neizdevās iekļūt labāko četriniekā, taču šim turnīram ar pašreizējo vadību neesot nākotnes. «Ar labākajiem astoņiem klubiem tiešām varētu izveidot labu turnīru, taču vadība neuzklausa nekādas inovatīvas idejas. Cik līdzjutēju par šo turnīru vispār ir dzirdējuši?» retoriski vaicā Lūsis.
Pat iesaistīšanās Lietuvas čempionātā nodrošinātu par dažām interesantām spēlēm vairāk nekā Latvijā. «Šobrīd neizskatās, ka Latvijas čempionāts varētu attīstīties tā, lai mums būtu kāds konkurents,» Lūsis pieļauj pat nestartēt LSBL, ko zināmā mērā atbalsta arī turnīra rīkotāji un vairums pārējo komandu. Tiesa, ne visi. «Ja Latvijas Basketbola savienība ļaus TTT Rīga nestartēt Latvijas čempionātā, tad tās būs beigas. Nevienai komandai nebūs nekādas motivācijas savākt spēcīgu sastāvu, atvest ārzemnieces un piesaistīt skatītājus,» SK Cēsis prezidents Krišjānis Kļaviņš aicina Latvijas Basketbola savienību pēc sezonas lemt apdomīgi.
Latvijas Basketbola savienība skaidrākas nākamās sezonas kontūras sola ievilkt pēc kungu basketbola čempionāta beigām, bet TTT Rīga vadība gaida kustību arī citās frontēs, pieļaujot, ka jaunumi varētu būt gaidāmi ne ātrāk kā pēc mēneša.