Blāna izmaiņas nelīdzēja
Lai uzvarētu Spānijas izlasi, jebkurai komandai pasaulē jāsagatavo kas īpašs. To apzinoties, Francijas izlases treneris Lorāns Blāns ceturtdaļfināla spēlei pret esošo Eiropas un pasaules čempioni savas komandas sākumsastāvā izdarīja vairākas izmaiņas. Pirmoreiz šajā EČ laukumā devās labās malas aizsargs Antonī Reveljērs. Matjē Debušī, kurš spēlēja labās malas aizsarga pozīcijā līdz šim, tika novirzīts tuvāk laukuma centra līnijai ar nolūku individuāli segt Spānijas kreisās malas aizsargu Žordi Albu, kurš mīl aktīvi pieslēgties uzbrukumiem. Uz rezervistu soliņa Lorāns Blāns atstāja labāko saspēles vadītāju savā komandā Samiru Nasri, tā vietā izvēloties spēlēt ar trim balsta pussargiem: Janu M'Vilu, Johanu Kabaju un Florēnu Maludā.
Taču Blāna plāns nenostrādāja pilnībā, jo pirmos vārtus spēlē jau 19. minūtē spāņi guva tieši no kreisā flanga, kad Debušī nespēja patraucēt savam pretspēlētājam Albam izdarīt centrējumu, pēc kura precīzs sitiens ar galvu padevās Ksabi Alonso, kurš bija jānosedz aizsardzībā pavājajam Maludā.
Nevarētu gan teikt, ka Blāna plāns nedeva pavisam nekādu labumu. Septiņu Francijas futbolistu atrašanās starp bumbu kontrolējošo spāni un saviem vārtiem «nogrieza skābekli» čempionu diriģentiem Ksavi un Injestam, bet «atraisīja rokas» citiem futbolistiem. Galvenokārt tieši Alonso, kurš guva abus vārtus mačā un vispār bija labākais futbolists laukumā. Negadās bieži redzēt, ka Ksavi un Injesta mača laikā atdotu mazāk piespēļu nekā balsta pussargs Alonso, kurš to spēlē pret Franciju darīja 96 reizes. Ksavi - «tikai» 84, Injesta - 72. Francija neitralizēja pretinieku bīstamākos ieročus. Problēma bija tikai tā, ka ar to viņi paši savu spēli padarīja neefektīvu un ka spāņi atrada arī citus «durkļus».
«Zinājām, ka viņu kreisais flangs ir ļoti spēcīgs. Un tā ir milzu vilšanās, ka viņi guva vārtus tieši no turienes. Atskatoties uz pirmo puslaiku, Alba tikai vienu reizi izdarīja centrējumu, un tas tika pārvērsts vārtu guvumā,» pēc mača Blāns neslēpa vilšanos, ka plāns nenostrādāja.
Vēlamo rezultātu francūžiem nedeva arī lielais akcents uzbrukumā uz spēli kreisajā flangā, kur darbojās Franks Riberī. 54% Francijas uzbrukumu tika veidoti tajā flangā, jo otrajā spēlēja divi malējie aizsargi, kuriem trūkst uzbrukuma iemaņu.
Pretinieku pārsteidza paši
Vācijas treneris Joahims Lēvs «neiespringa» par to, kādus pārsteigumus viņa komandai sarūpēs Grieķijas treneris Fernandu Santušs, bet pārsteidza pats. Vienīgā komanda EČ, kura grupu turnīrā izcīnīja trīs uzvaras trijās spēlēs, ceturtdaļfinālā sākumsastāvā sūtīja trīs pavisam citus uzbrucējus nekā grupu turnīra spēlēs. Mario Gomesa vieta uzbrukumā tika atvēlēta pieredzējušajam Miroslavam Klozem, Lukaša Podoļska vietā spēlēja Andrē Širle, Tomasa Millera pozīcijā darbojās Marko Reiss.Lēvs izdarītās izmaiņas starta vienpadsmitniekā skaidroja ar nepieciešamību mačā pret Grieķiju uzbrukumā spēlēt kustīgāk, enerģiskāk un vēl vairāk neprognozējami. Viņa plāns nostrādāja, ja reiz divi no trim jauniņajiem guva vārtus, bet Širle un Reiss katrs izdarīja pa sešiem sitieniem, kas bija labākie rādītāji mačā.
Vācija zināja, ka grieķi lieliski izmanto pretuzbrukumus, ko izdarīja arī ceturtdaļfinālā, bet pēc 1:1 prata 13 minūšu laikā gūt trīs vārtus, dzēšot šaubas par mača uzvarētāju. «Viņiem bija viena iespēja un divi gūti vārti...» pretinieku komandu pēc mača slavēja Lēvs.