1972. gadā uzņemtajai filmai Ceplis šogad aprit 40, savukārt tās režisors Rolands Kalniņš 9. maijā atzīmēs savu 90 gadu jubileju. Filma Ceplis kļuva par režisora radošo kulmināciju, un šodien viņš ir priecīgs par dokumentālās filmas tapšanu: «Jauno filmu neesmu redzējis, bet es tās filmēšanas grupai uzticos. Protams, ir gandarījums, ka Cepli vēl atceras.» Rolands Kalniņš stāsta, ka Cepļa ražošanas procesu viņš atceroties kā diezgan gludu. Sākotnēji gan sarežģījumi bijuši, kamēr galvenās lomas atveidotāju aktieri Eduardu Pāvulu izdevies dabūt no Vella kalpu Ēmanīša par Cepļa kungu. «Vajadzēja radošu pieeju, lai izsistu ārā to, kas viņā vēl dzīvoja pēc Vella kalpiem. Vēlāk, protams, viņš visu uztvēra,» Kultūras Dienai stāsta kinomeistars.
Šajos un vēl daudzos citos atmiņu stāstos varēs veldzēties dokumentālajā filmā Ceplis. Filmas arheoloģija, kuras radošā komanda, lasot dokumentus par filmas veidošanu, šķirstot fotoalbumus un azartiski caurskatot filmā kadru pēc kadra, uzdeva Cepļa veidotājiem vēl iepriekš neuzdotus jautājumus. Savās atmiņās dalījies pats režisors, aktieri Oļģerts Kroders (filmā - deputāts Kļaviņš), Helga Dancberga (Berta), Regīna Razuma (Austra Zīle), Uldis Dumpis (Briedis) un daudzi citi.
Kinokritiķe un dokumentālās filmas scenāriste Daira Āboliņa, komentējot Cepli, ir poētiska: «Filma Ceplis ir kā grezna vāze, kura maina savu krāsu un tās dzidrumu atbilstoši tam, kā krīt gaisma, kas un kā uz to skatās. Tā ir filma, kurai laiks nāk par labu, un, mainot kontekstus, mainās arī filmas intonācija.» Viņa uzskata, ka filma šobrīd šķiet aktuālāka nekā jebkad. Tas, iespējams, tāpēc, ka mums atkal ir sava valsts, kuras varoņi ir nevaroņi, kuras vērtības izplēn, jo vienmēr uzrodas kāds Edgars Ceplis, kurš zina, kā no Latvijas māliem cept lētus ķieģeļus un radīt ilūziju par labklājību. Ceplis esot filma, ap kuru valda leģendas par ideālu saskaņu, izcilu ansambli un atsaucīgiem kino priekšniekiem. «Vai tā tiešām bija? Vai viss bija tik gludi, vai tomēr ir iespēja atrast pa kādai noklusētai patiesībai, slepenai sazvērestībai vai atklāt kādu aizkadra noslēpumu?» intriģē kinokritiķe.
Ceplis. Filmas arheoloģija tapusi Rīgas Kinostudijā, filmas veidotāji: režisore Agita Cāne-Ķīle, scenārija autore Daira Āboliņa, filmas operators Jānis Šēnbergs, montāžas meistars Visvaldis Zarakovskis, mūzikas autors Raimonds Tiguls, kā arī producentes - Ieva Rozentāle, Iveta Lepeško un Inta Kaņepāja.
Pērnā gada nogalē producente I. Lepeško pačukstēja, ka nākamais «filmu arheologu» izpētes objekts varētu būt režisora Gunāra Pieša spēlfilma Pūt, vējiņi! (1973). Dokumentālo filmu mērķis ir iedzīvināt Latvijas kultūras ikonas - aktierus, režisorus, operatorus un citas radošās un administratīvās personības, kuras veidojušas Rīgas Kinostudijas zelta laikmetu.