Vilnis ir runātājs. Par sagatavošanās metodēm viņš var stāstīt plaši un interesanti, iestarpinot pa pikantam piemēram. Raugi, svarīgs esot relatīvais skābekļa daudzums organismā, kuram jābūt vismaz 64 mililitri uz kilogramu.
Savulaik šī rādītāja dēļ Vācijas futbola izlasē neesot iekļuvis snaiperis Kuranji. Pats Klucis kādu laiciņu ir stažējies Vācijā, tāpēc šīs sporta lielvalsts sagatavošanās sistēmā viņš orientējas. «Pēc kondīcijas hokejā vadošās valstis ir Vācija, Zviedrija un Somija. Sporta spēlēs gan liela nozīme ir meistarībai, tāpēc ar skriešanu un spēku vien tālu netiksi.»
Interesanti, ka pēc fiziskajiem parametriem un rādītājiem gandrīz vai ideāls esot aizsargs Jānis Andersons. Spēka izturībā nepārspējams esot Gints Meija, kurš stadionā 400 metru varot nojoņot 52 sekundēs. Uz izlasi labā kondīcijā esot atbraucis Georgijs Pujacs.
«Somijas sagatavošanās sistēma,» piebilst Klucis. Pujaca Avangard klubu trenē soms Raimo Summanens. Fiziski labs esot arī Krišjānis Rēdlihs, no jaunajiem - Koba Jass. Pēc rādītājiem labs varētu būt Kaspars Saulietis, bet viņa gatavībā nometnes sākumā nopietnu robu iecirtusi slimība.
Pēc spēlēm hokejistus tagad var sastapt ar svaru stieņiem plecos, nevis skrienam vai griežam velotrenažiera pedāļus.
«Kā nu kuram labāk izdodas pienskābi izdzīt no muskuļiem, bet svariņi ir efektīvs līdzeklis. Nedrīkst gan pārforsēt. Pārtrenēšanās ir daudzu nelaimju un vispirms jau savainojumu cēlonis,» pārliecināts ir Klucis.