Jau pēc nepilna mēneša - no 28. maija līdz 1. jūnijam - Latvija uzņems NATO Parlamentārās asamblejas (PA) pavasara sesijas dalībniekus. Rīgā atkal ieradīsies vairāki simti prominentu ārvalstu politiķu un Latvijas vārds izskanēs starptautiskajā arēnā. Šāda starptautiska pasākuma rīkošana gan veicinās Latvijas starptautisko prestižu, apliecinot mūsu rīcībspēju, gan stiprinās valsts ekonomiku, jo delegāti paši segs savus uzturēšanās izdevumus.
Tomēr ne mazāk nozīmīgs par ekonomiskajiem un valsts prestiža ieguvumiem būs arī gaidāmās NATO PA Rīgas sesijas pienesums visas alianses attīstībā. Savos vairāk nekā 60 pastāvēšanas gados NATO kā pievienoto vērtību militārai aizsardzībai ir attīstījusi arī spēcīgu, uz vērtībām balstītu drošības dimensiju. Gadu laikā PA ziņojumi un ar tiem saistītās debates ir kļuvušas daudzpusīgākas un zinātniskākas. Varētu teikt, ka esam kļuvuši par NATO domnīcu.
Mēs apzināmies, ka draudi drošībai ir nevis mazinājušies, bet gan palielinājušies, un aiz šiem draudiem stāv politiski cēloņi - pasaulē pieaugošais radikālisms, autoritārisms un demokrātisko vērtību deficīts. Manuprāt, valstis, kas rada šos draudus, pat vairāk baidās no NATO demokrātisko vērtību spēka, nekā no organizācijas militārās kapacitātes. NATO PA uzdevums ir stiprināt šo demokrātisko vērtību un principu dimensiju par labu visu mūsu drošībai.
NATO PA pavasara sesijas dienaskārtībā iekļauti vairāki nozīmīgi jautājumi, kas ietekmēs turpmāko alianses darbību un ļaus pārliecināties par dalībvalstu solidaritāti. Īpaši akcentējams ir darbs pie NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas. Šajā dokumentā Ziemeļatlantijas līguma organizācija definēs savu skatījumu par jaunajiem globālajiem izaicinājumiem drošības jomā. NATO dienaskārtībā vairs nav tikai militāri jautājumi. Mūsdienās nopietnus draudus dalībvalstu drošībai var radīt arī kiberuzbrukumi, enerģētiskā atkarība no citām valstīm, kā arī starptautiskais terorisms.
Pēc divu gadu intensīva darba šī gada 16. aprīlī NATO valstu deputāti NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam iesniedza savu redzējumu par to, kas jāietver NATO jaunajā stratēģiskajā koncepcijā. Maija beigās Rīgā Rasmusena kungs parlamentāriešiem ziņos par NATO koncepcijas izstrādes progresu.
Būtiski norādīt, ka NATO ģenerālsekretāra rīcībā ir divi vienlīdz svarīgi konsultāciju dokumenti. Pie pirmā strādā ekspertu grupa bijušās ASV valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas vadībā, un tās ekspertu vidū bija arī jaunievēlētais ārlietu ministrs Aivis Ronis. Savukārt otrs dokuments atspoguļo NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādes procesa parlamentāro dimensiju, jo to sagatavojuši NATO dalībvalstu parlamentu deputāti. Var teikt, ka NATO PA iesniegtais piedāvājums ies roku rokā ar NATO ekspertu grupas izstrādāto dokumentu.
Vēlos uzsvērt, ka PA izvirzītās prioritātes jaunajai stratēģiskajai koncepcijai lielā mērā sasaucas ar Centrālās un Austrumeiropas NATO dalībvalstu, tostarp Latvijas interesēm. Nebaidos teikt, ka tas apliecina šo valstu ietekmi NATO dienaskārtības veidošanā un to, ka aliansē nepastāv dalījums lielajās un mazajās vai vecajās un jaunajās dalībvalstīs.
Kādas ir Latvijas intereses jaunajā stratēģiskajā dokumentā? Uzskatu, ka no jauna jāakcentē NATO kolektīvās drošības principa aktualitāte, turklāt ne tikai vārdos, bet arī ar konkrētiem aizsardzības plāniem un militārajām mācībām Baltijas valstīs. NATO PA apstiprinātajā dokumentā Ziemeļatlantijas līguma 5. pants par kolektīvo drošību definēts kā būtiskākā prioritāte. Kolektīvās drošības princips ir bijis alianses stūrakmens un tādam tam jāpaliek arī nākotnē. 5. panta akcentēšana PA dokumentā nepārprotami ir tieši Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstu ieguldījums.
PA politiskajā komitejā Rīgā plānots arī diskutēt par alianses dalībvalstu solidaritāti. Tā mūsdienās tiek pārbaudīta gan NATO vadītajā misijā Afganistānā, gan transatlantiskajās attiecībās, gan arī alianses attiecībās ar Krieviju, piemēram, saistībā ar Mistral klases helikopteru bāzes kuģu pārdošanu Latvijas austrumu kaimiņam. Debates Rīgā atainos, kādi ir dalībvalstu viedokļi šajā jautājumā un kas varētu būt vienojošie elementi, lai alianses iekšienē tomēr tiktu ievērots tik būtiskais solidaritātes princips.
NATO valstu parlamentārieši Rīgas sesijā spriedīs arī par iespēju atcelt pēc Krievijas - Gruzijas militārā konflikta noteiktās procedurālās sankcijas attiecībā uz Krievijas darbu asamblejā. Sankciju atcelšana tika rosināta uzreiz pēc ASV un Krievijas vienošanās par kodolieroču samazināšanu START līguma ietvaros. Tomēr, manuprāt, šis jautājums ir daudz plašāks - būtiski ir redzēt, vai Krievija pilda savu apņemšanos izvest karaspēku no Gruzijas teritorijas un kas notiks ar cilvēktiesību jautājumu Krievijā.
Cits svarīgs jautājums būs NATO un Eiropas Savienības sadarbības stiprināšana. Mums daudz aktīvāk jāstrādā, lai novērstu šo abu organizāciju funkciju dublēšanos, jo bruņotie spēki gan NATO militārajās operācijās, gan ES kopējās ārējās un drošības politikas uzdevumu īstenošanai ir vieni un tie paši.
NATO parlamentārā dimensija vienmēr ir bijusi atvērtāka, daudzos jautājumos arī asāka un noteiktāka nekā pati Ziemeļatlantijas līguma organizācija. Tieši NATO valstu parlamentārieši bija tie, kas veicināja alianses paplašināšanos austrumu virzienā un arī Latvijas iekļaušanos pasaules lielākajā drošības organizācijā. Arī maija beigās mūs gaida karstas diskusijas par NATO valstu vienotību un organizācijas nākotni, kas neapšaubāmi atstās savas zīmes alianses vēsturē.
*NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja