Atsaucība arī otrajai - valsts apmaksātajai krūts vēža skrīninga programmai ir zema - 17,2%. Abas pro-grammas Veselības ministrija uzsāka pērn janvāra beigās, to mērķis ir laikus atklāt vēzi vai pirmsvēža stadijas. «Kopējais aktivitātes procents ir zems,» saka Dace Rezeberga, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente. Viņasprāt, viens no šķēršļiem varētu būt tas, ka sabiedrībai nav pietiekami daudz informācijas. Mediķi min arī citas iespējamās barjeras - iespējams, sievietes baidās no sliktām ziņām; no pagastiem līdz ārstniecības iestādei, kur ir mamogrāfs, jāmēro tāls ceļš. Turklāt uzaicinājuma vēstules izsūtītas tikai latviešu valodā, teksts varētu būt atraktīvāks un saprotamāks.
Krūtis - tava problēma
Pacientiem trūkst arī informācijas, kā rīkoties pēc izmeklējuma. Rīdziniece Ināra (59) pērn saņēma uzaicinājumu uz mamogrāfiju, viņai šo izmeklējumu veica Stradiņa slimnīcā. «Rezultātus man iedeva reģistratūrā. Mājās atnākusi, secināju, ka nolasīt tos ir grūti - tur minēti tikai dažādi rādītāji. Tātad sanāk - ja grib interpretēt rezultātus, jāmeklē speciālists,» viņa stāsta. Inārai palīdzējusi ģimenes ārste.
Arī Olga skrīninga pro-grammā veikusi mamogrāfijas izmeklējumu. Pēc tam ārsts sacījis, ka jātaisa vēl «mamogrāfija ar kompresiju». Grūti vispirms jau bijis noskaidrot, kur šādu izmeklējumu var saņemt, izgājusi vairākas ārstniecības iestādes, atklājusi, ka vispirms jāpiesakās pie ģimenes ārsta. «Ja tev viss OK, sistēma strādā, bet, ja kaut kas nav kārtībā - tad sākas: dzen pa apli, un vairs neviens tevi nekur neaicina. Tavas krūtis - tavas problēmas,» secina Olga. Veselības norēķinu centra (VNC) pārstāvis Toms Noviks gan par šādām neskaidrībām brīnās - izmeklējumu rezultāti un turpmākā rīcība jāskaidro mediķim, pie kura saņem rezultātus.
Vajadzēja agresīvāk
T. Noviks saka - bijis cerēts uz lielāku aktivitāti, vismaz 20%. Kādi šķēršļi ir sievietēm, VNC pagaidām nevarot pateikt, tos pētīt varētu, kad būs iziets skrīninga triju gadu cikls. Tad pirmajā ciklā pirmās aicinātās sāks saņemt nākamos uzaicinājumus.
«Ja aktivitāte ir ap 20% krūts vēža pārbaudēm, tas ir ļoti maz. Lai skrīnings būtu efektīvs, jābūt apmēram 70%,» saka Jānis Eglītis, Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra ķirurģiskā bloka vadītājs. Viņaprāt, lielākā problēma ir tā, ka «nebija faktiski nekādas PR kampaņas, cilvēkiem ir diezgan agresīvi jāparāda, ka veselība ir pats svarīgākais, un, ja valsts maksā, ir obligāti jāiet, nevis jāizmet uzaicinājums miskastē». Kampaņa televīzijā un radio bija ļoti īsa - tikai divas nedēļas pērn februārī. VNC uzsver - naudas informēšanai nebūs arī šogad. Tāpat arī daudzām sievietēm no reģioniem lielas grūtības rada aizbraukšana līdz pilsētai, kur ir mamogrāfs.
J. Eglītis saka: joprojām katrs trešais krūts vēža gadījums ir ielaists - trešā vai ceturtā stadija. «Tagad daudzas nāk tādā stāvoklī, ka vispār daudz neko nevar līdzēt,» saka ārsts.