53 gadus vecais J.Gaidars trešdien aizgāja mūžībā, viņa nāvi izraisījis asins trombs. Krievijas augstākās amatpersonas izteikušas līdzjūtību J.Gaidara tuviniekiem, cildinot viņa ieguldījumu Krievijas attīstībā. «Gaidars bija drosmīgs, godīgs un apņēmīgs cilvēks. Lielu pārmaiņu laikā viņš uzņēmās atbildību par nepopulāriem, bet nepieciešamiem soļiem,» uzsver Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Šoka terapija
Padomju laika beigu posmā J.Gaidars bija viens no jaunajiem ekonomistiem, kas meklēja veidu, kā izvest PSRS plānveida ekonomiku no strupceļa. 1991.gadā, kad sabruka PSRS, toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins uzaicināja J.Gaidaru iesaistīties valdības darbā, lai sāktu ekonomikas liberalizāciju.
Turpmāko gadu laikā J.Gaidars ieņēma dažādus amatus Krievijas valdībā, bija ekonomikas un finanšu ministrs, neilgu laiku pildīja arī premjera pienākumus. Tieši viņš kļuva par brīvā tirgus reformu jeb tā sauktās šoka terapijas galveno autoru.
Šoka terapijas mērķis bija ielikt pamatus tirgus ekonomikas attīstībai, tomēr straujās pārmaiņas sagādāja milzīgas ciešanas Krievijas iedzīvotājiem. Piemēram, 1992.gadā valdība īstenoja cenu liberalizāciju, kas palīdzēja piepildīt tukšos veikalu plauktus, bet vienlaikus izraisīja neapturamu inflācijas pieaugumu. Tas ātri vien apēda Krievijas iedzīvotāju mūža ietaupījumus.
Valdība tolaik sāka arī pretrunīgi vērtēto privatizācijas procesu, kas nelielai saujiņai vēlāko oligarhu deva iespēju par lētu naudu iegādāties vērtīgākos valsts īpašumus. Liela daļa krievu uzskatīja J.Gaidaru par nodevēju, kurš izpārdevis valsti.
Valsts glābējs
J.Gaidara līdzgaitnieks Anatolijs Čubaiss ir pretējās domās: «90.gadu sākumā viņš izglāba valsti no bada, pilsoņu kara un sabrukuma.» Viņam piekrīt liberālais politiķis Boriss Ņemcovs: «Tolaik bija tikai divi varianti: vai nu sabrukums, pilsoņu karš un asins upes, vai arī smagas, sāpīgas reformas. Gaidars izvēlējās reformas.»
Nekādu pateicību par savu darbu J.Gaidars nesaņēma un pamazām tika atstumts no valdības. Vēlāk viņš iesaistījās Krievijas liberālo partiju veidošanā, pievērsās zinātnieka darbam. Viņš sarakstīja grāmatu Impērijas bojāeja, kurā ar skaitļiem un faktiem pierādīja, ka PSRS ekonomikas sabrukums bija neizbēgams. J.Gaidars brīdināja, ka arī mūsdienu Krievijas ekonomika ir pārāk atkarīga no naftas un gāzes eksporta.