«Šlesera biroja darbinieki man iedeva kontakttelefonu firmai, kas pārkrauj kravas ostā. Es sazinājos ar uzņēmuma pārstāvi, tas mani uzaicināja uz darba pārrunām, izstāstīju par savām prasmēm un iepriekšējām darbavietām, un mani pieņēma darbā,» stāsta G. Gaiķēns, kuru Diena trešdien apciemoja viņa darbavietā.
Visa darbadiena viņam lielākoties paiet zem klajas debess, pārkraujot preces no kuģiem kravas vilcienu sastāvu vagonos. G. Gaiķēns nosaka, ka auksti neesot, kaut arī vējš no Daugavas puses esot ass. «Pierod, galvenais ir nestāvēt sasvīdušam caurvējā.»
Oficiālais G. Gaiķēna amata nosaukums ir dokers mehanizators. Tas nozīmē palīdzēt no ostā pienākušajiem kuģiem pārkraut kravu dzelzceļa sastāvos. Trešdien, piemēram, G. Gaiķēns palīdzējis pietauvoties kādam kravas kuģim no Beļģijas un izkraut kombinēto lopbarību. To kravas vilciena vagonā ieber ar speciālu mehānismu. Par pirmo algu, kuru vēl saņems, viņš nomaksāšot īres maksu par Rīgā īrēto dzīvokli un daļu naudas iedos saviem diviem bērniem, kuri dzīvo kopā ar šķirto sievu laukos.
Lai arī ticis pie darba, G. Gaiķēns apgalvo, ka par saviem bēdubrāļiem telšu pilsētiņā pretim valdības namam aizmirsis nav, un trešdien vakarpusē gatavojās viņus apciemot. Viņš arī uzskata, ka pilsētiņu vēl nedrīkst nojaukt, jo problēmas valstī nerisinās tik čakli, kā gribētos. Vērtējot savu pieredzi, G. Gaiķēns aicina arī citus bezdarbniekus aktīvāk aizstāvēt savas tiesības un pie darba tikt kaut vai ar varu. «Vajag izmantot sociālā protesta metodes, jo diemžēl darbvietu vienkārši nav, tāpēc jau ir tik grūti dabūt darbu.»