Bankā par kasieri
Otto Strazds, kurš Latvijas Universitātes (LU) ekonomikas bakalaurus pabeidza pērn, uzskata, ka darbu atrast var jebkurš ekonomikas students, ja vien nav pārāk izvēlīgs, lai gan no svara esot arī zināma veiksme. «Bet es neteiktu, ka cilvēks ar bakalaura izglītību ir gatavs būt par lielu vīru. Bakalaurs ir tikai domāšanas attīstīšanai, ievads visā,» viņš uzsver un atgādina par apburto loku, kas jāiziet jebkuram jaunietim - bez pieredzes pie darba grūti tikt, bet bez darba pieredzi nesakrāt.
Otto strādājis vairākās vietās, taču pirmais darbs, kas daudzmaz bijis saistīts ar studiju jomu, bija pusgads bankā par kasieri. To atrast bijis viegli, bet ne bez konkursa. Darbs kasē bijis labs veids, kā iepazīt bankas darbību, tomēr nesis mazu vilšanos, turklāt darbalaika dēļ Otto to nevarēja savienot ar mācībām, tāpēc pārtrauca. «Izvēlējos attīstīt sevi akadēmiski, lai vēlāk būtu labākas izredzes. Paralēli ar kolēģiem daudz domājam par savu biznesu, meklēju arī iespējas strādāt,» stāsta Otto, kurš patlaban studē LU uzņēmējdarbības vadības maģistrantūrā. Gribējis mācīties ārzemēs, taču nav sanācis, tagad Otto to plāno darīt doktorantūrā. Viņu interesē finanšu instrumenti, investīcijas un viņš grib būt finanšu analītiķis, taču apzinās, ka līdz šādai prestižai pozīcijai vēl ļoti jāaug. Otto uzskata, ka, lai izsistos līdz labam līmenim, jāpamācās kādā nopietnā pasaules biznesa skolā. No saviem bakalaura programmas kursabiedriem viņš zina vienu, kurš no finanšu analītiķa asistenta nu kļuvis par finanšu analītiķi, vēl viens kādā uzņēmumā ir loģistikas vadītājs, kursabiedrene ir krupjē online kazino. «Sākumā kursā bijām ap 200, bet pabeidza, kā man likās, ap 60-70. Daļa studē tālāk, bet, ko dara pārējie, - nepateikšu,» Otto teic.
Visur prasa pieredzi
Ko vairāk par savu kursabiedru gaitām pastāsta Dace Ziediņa, kas pirms diviem gadiem ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu reģionālajā attīstībā un pārvaldē Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) un šogad pabeigs maģistrantūru. ««Reģionāļu» grupā bijām astoņi, tikai viens strādā pašvaldībā. Pārējie ir darba ņēmēji privātajā sektorā, savukārt viens no kursabiedriem strādā zemeņu fermā Lielbritānijā.» Bakalaura studiju laikā arī pati Dace izvēlējusies iet vieglāko ceļu - kaut darbu bija iespējams atrast arī Latvijā, viņa vasarās devās strādāt uz Lielbritāniju, jo negribējās pazemināt studiju kvalitāti, cenšoties tās apvienot ar darbu. Šobrīd Dace strādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet teic, ka darba tirgū iekļūt ir ļoti grūti: «Nav nozīmes, kāda ir izglītība un pretendenta varēšana strādāt. Ja nav pieredzes, reti kurš darba devējs uzrunās potenciālo kandidātu.» Studēt gribētājiem viņa iesaka nopietni izvērtēt savas nākotnes ieceres un iespējas pirms sociālo zinātņu studiju uzsākšanas un aicina jauniešus pievērsties uzņēmējdarbībai, lai no potenciālā darba ņēmēja kļūtu par darba devēju - ja ne citiem, tad vismaz sev.
Vajag, lai strādā galva
Ekonomikas izglītību ieguvušie strādā visur, darbu bieži atrod savās prakses vietās, un pārmetumiem par to, ka ekonomistu darba tirgū ir par daudz, īsti nav pamata, no savu absolventu tālākā likteņa secina augstskolu pārstāvji. Kā stāsta LLU Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere, tieši kā atbilde uz pārmetumiem LLU pērn savākta statistika - 97% fakultātes absolventu pēc bakalauru beigšanas strādā vai turpina studijas. Arī RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes bakalaura programmas Ekonomika direktore Maija Šenfelde norāda, ka reti kurš pēc bakalaura neturpina studijas maģistros un ka, tās sākot, visi jau ir strādājoši cilvēki. «Ir pagrūti noteikt, kuri strādā ar savu specialitāti saistītu darbu, kuri ne. Ekonomikas izglītība ir universāla, līdz ar to universālas ir arī darba iespējas. Kā mums teica kāds bankas vadītājs: no potenciālā darbinieka netiek prasīta kāda šaura specializācija, bet gan - lai strādā galva un lai ir plašākas zināšanas, ko var pagriezt vajadzīgajā virzienā,» saka M. Šenfelde.
Konkrētāku statistiku par savas bakalaura programmas Ekonomika beidzēju gaitām apkopojusi LU. Kā stāsta programmas direktore Inta Ciemiņa, 60% absolventu strādā jomās, kas saistītas ar kādu no ekonomikas apakšnozarēm - uzņēmējdarbību (20%), finansēm (25%), tautsaimniecības informācijas uzskaiti, apstrādi un analīzi valsts un pašvaldību iestādēs, ministrijās, pētniecības un komerciālās institūcijās (15%). 15% nodarbināti jomās, kas tuvas ekonomikai - vadībzinībās un biznesā. Ap 10% absolventu nodarbināti sfērās, kas nav saistītas ar apgūto specialitāti, bet 15% ir darba meklējumos. I. Ciemiņa komentē, ka potenciālo darba vietu piedāvājumu apliecina darba devēju aptaujas, turklāt interese par ekonomikas studijām nemazinās arī no jauniešu puses.
Ekonomikas bakalaura studijas piedāvā arī Rēzeknes Augstskola (RA) un Daugavpils Universitāte (DU), kur tās veidotas, lai noturētu absolventus reģionā. Tas lielā mērā arī izdodoties, jo liela daļa beidzēju paliek strādāt Latgalē, jo īpaši - banku filiālēs. «Pavasarī zvana uzņēmēji un vaicā - vai jums šogad nav kāds labs beidzējs, ko mums paņemt darbā? Ja grupu absolvē 20 cilvēku, bet šādus zvanus saņemam no 4-5 darba devējiem - domāju, tas ir labs rādītājs,» saka RA Ekonomikas un vadības fakultātes dekāna p. i. Iveta Graudiņa.
Uzņēmēji šķiro diplomus
No DU ekonomikas studentiem nereti dzirdēts, ka uz bezalgas praksi darba devēji viņus aicina krietni aktīvāk nekā pastāvīgā darbā, stāsta DU Sociālo zinātņu fakultātes Ekonomikas katedras docente Ludmila Aleksejeva, bet norāda, ka jaunieši saprot - darbs jāmeklē maksimāli plašā lauciņā, kas arī izdodas. Arī ambīcijas, salīdzinot ar nesenu pagātni, esot mazinājušās, lai gan studenti palaikam papukst, ka darba devēji viņus nenovērtē.
Tam, ka starp NVA redzeslokā esošajiem jauniešiem bezdarbniekiem, kam ir augstākā izglītība, ir arī ekonomisti, augstskolu mācībspēki min vairākus iespējamos iemeslus: vēl procesā esoši darba meklējumi, personīgi iemesli - bērns, slimība u. tml., nepietiek vakanču absolventa dzīvesvietā (kas ir akmens valsts reģionālās politikas dārzā), bet līdzekļu sava biznesa sākšanai nav, daļa arī sapratuši, ka ekonomika nav viņiem īstais lauciņš. «Studenti ne vienmēr izvēlas savām spējām un interesēm atbilstošu profesiju. Ir atšķirība, vai ekonomists augstskolu pabeidz uz 4 vai 10. Dažādās augstskolās arī ir dažāds sagatavotības līmenis, ne vienmēr apgūtās prasmes atbilst prasībām,» norāda L. Aleksejeva. Uz augstskolu sniegtās izglītības atšķirībām norāda arī M. Šenfelde: «Esmu saskārusies ar to, ka darba devēji šajā jomā ļoti šķiro augstskolas un to diplomus.» I. Pilvere spriež, ka zināmu dabisko atlasi rada arī vēl kāds faktors: «Augstskolās, kur ir budžeta vietas, ir ļoti sīva iekšējā konkurence. Līdz ar to centīgākie studijās arī darba tirgū būs spēcīgāki, patstāvīgāki. Tur, kur ir tikai maksas studijas, studenti mēdz būt slinkāki.»