Savu prognozēto _Oskaru_ saņēmis arī aktieris Kolins Fērts un _Karaļa runa_s scenārija autors Deivids Zeidlers. Paradokss, tieši tik pat daudz _Oskaru_ - četrus - saņēmusi arī ļoti spēcīgā Kristofera Nolana filma _Pirmsākums/Inception_, kuras režisors nepelnīti nebija nominēts balvai par labāko režiju un kas nomināciju maratonā i ne tuvu nebija citām filmām. Piemēram, _Melnajam gulbim_ vai _Īstenajai drošsirdībai_ ar attiecīgi piecām un desmit nominācijām. Savā ziņā taisnība ir triumfējusi, Melnais gulbis tika tikai pie viena _Oskara_ - Natālijai Portmenai kā labākajai aktrisei, kaut tik viennozīmīgi nevar teikt par _Īsteno drošsirdību -_ diemžēl šīs spēcīgās brāļu Koenu režisētās filmas desmit nomināciju «sausais atlikums» ir tieši «nulle». Žēl. Labāk klājās citiem nomināciju līderiem - divus _Oskarus_ no septiņām nominācijām ieguva boksa drāma _Cīnītājs_, turklāt abus - labākā otrā plāna aktieru kategorijās (Kristjens Beils un Melisa Leo). Savukārt Sociālais tīkls, filma par _Facebook_ radītājiem_,_ taustāmās balvās pārvērta trīs no savām astoņām _Oskara_ nominācijām (labākā montāža, adaptētais scenārijs un oriģinālmūzika).
Bez apvērsumiem
Pati Oskara ceremonija nekādu apvērsumu šova žanrā neienesa, kaut tās «reklāmas āķis» bija jaunieši, proti, ceremonijas vadītāji Anna Hetaveja un Džeimss Franko, kas bija arīdzan nominēts Oskaram par lomu filmā 127 stundas. Abi jaunieši pildīja svarīgo Oskaru šova demogrāfijas un reitingu uzlabošanas misiju, cenšoties piesaistīt ceremonijas TV translācijai jauniešu auditoriju. Protams, par apvērsumu var uzskatīt divus riskantus ceremonijas mirkļus - kad balvu labākajai otrā plāna aktrisei Oskaru uznāca pasniegt 94 gadus vecā Holivudas leģenda - nepārspējami vīrišķīgais Spartaka lomas tēlotājs Kērks Duglass, kurš ne tikai koķeti pameta asistentam savu spieķīti, slavēdams skaisto vakara vadītāju Annu Hetaveju ar izsaucienu «kur jūs bijāt, kad es filmējos», bet paspēja arī iekniebt Oskaru vinnējušajai Melisai Leo kādā atkailinātā ķermeņa daļā. Lai gan vairums skatītāju pie TV ekrāniem elpu aizturējuši bijās, ka tikai Duglass tur uz vietas nenomirst!
Otrs riskantais moments bija Ņujorkas speciālās skolas jeb bērnu ar īpašām vajadzībām koris, kurš vakara finālā kopā ar laureātiem dziedāja slaveno dziesmu Somewhere Over the Rainbow - uz tik banālām skatītāju žēlsirdības un empātijas jūtu tracināšanas procedūrām spējīgi vienīgi Amerikā. Taču triks nostrādāja, un zvaigznes rāva vaļā ziņģi patiesā aizkustinājumā.
Dziedāt atļauj tikai Dionai
Vakara vadītāji Džeimss Franko un Anna Hetaveja korekti pildīja savas lomas, - Franko tāda nez par ko pūcīga klusētāja tēlā (asprātīga gan bija viņa replika par baismīgajiem filmu nosaukumiem, piemēram, Kā trenēt savu drakonu, kas angliski skan teju nepieklājīgi), bet Hetaveja smuki nodziedāja politnekorekto dziesmiņu par ārzemnieku resnajām pakaļām.
Ja neskaita Oskaram nominēto «labāko kinodziesmu» priekšnesumus, vienīgais dzīvais muzikālais numurs bija atvēlēts Selīnai Dionai, kad ekrānā rādīja 2010. gadā mirušās kinoindustrijas personības. Taču Akadēmijas šova veidotāji bija «piemirsuši» tādus izcilus 2010. gada nelaiķus kā pasaulslaveno franču režisoru Eriku Romēru (starp citu, nominētu Oskaram), nozīmīgo vācu producentu Berndtu Eihingeru (starp Eihingera producētajām filmām ir Oskaru nominantes - Rozes vārds, Parfīms, Sagrāve, Bādera - Meinhofa komplekss) un aktrisi Mariju Šneideri, kuras loma Bernardo Bertoluči filmā Pēdējais tango Parīzē jau ir XX gs. zelta kinoklasikas vērtība (filma arī Oskariem nominēta).
Oskaru ceremonija tā arī neradīja revolucionāro iespēju pasaulei beidzot parādīt mūsdienu slavenāko «aktuālo mākslinieku» - maskoto Benksiju (viņa dokumentālā filma Izeja caur suvenīrbodīti neieguva balvu), toties lielu jautrību zālē raisīja popstārs un labs aktieris Džastins Timberleiks, paziņodams, ka viņš ir Benksijs. Kāpēc ne? Starp citu, Oskaru labākās īsfilmas kategorijā neieguva arī igauņu režisors Tanels Toms, kura īsfilma Grēksūdze/The Confession bija nominēta Oskaram. Tas tāds sīks «latvieša prieciņš»... Savukārt gods un slava dāņu sievietēm - Dānijas režisore Sūzena Bīra ieguva Oskaru par spēcīgo drāmu Labākā pasaulē, kas Latvijā pagaidām nav rādīta.