Dienas žurnālistam izliekoties par izmisušu vecāku, kas mēģina iedabūt bērnu dārziņā, līdzīgas atbildes nākas uzklausīt vai katrā vietā. «Pie mums netiek iekšā praktiski pat tie, kuriem ir skolas vecums un būtu jāiet uz sagatavošanu, un tie visi ir pieteikušies, kad piedzima,» Zemgales priekšpilsētas pirmsskolas izglītības iestādes Sprīdītis vadītāja Liene Kozlovska atbild, ka rinda ir «drausmīga». Viņa kā vienīgo iespēju min divu gadu vecumu sasniegušo bērnu vest uz privāto dārziņu: «Jūs jau varat reģistrēties, bet pa tukšo nostāvēt rindā, cerēt un gaidīt arī ir briesmīgi.»
Kāds trīsgadīga bērna tēvs Jānis (vārds mainīts), kurš arī nav laikus pieteicis atvasi rindā, jo bijušas juridiskas problēmas ar laulības reģistrēšanu, tagad internetā ievietojis sludinājumu, ka gatavs par «labu naudu» vietu nopirkt. Kādā avīzē izlasījis, ka citi vecāki tā rīkojas, viņš nolēma mēģināt: «Kāpēc to nedarīt, ja Latvijā ir šādas problēmas.» Jānis ir gatavs atdot 200-300 latu, kas, viņaprāt, ir adekvāta summa. Pagaidām gan neviens nav atsaucies. Pašvaldībā apgalvo, ka vietu pirkšana nemaz nav iespējama, jo, tiklīdz viens bērns rindu pamet, viņa vietā automātiski stājas tas, kurš pieteikts tūlīt aiz viņa. Arī bērnudārzos vadītājas un lietvedes saka, ka rindas secību nevar ietekmēt, nu jau vairākus gadus viss notiek elektroniski un vecāki paši portālā riga.lv var sekot līdzi bērna gaitām rindā.
Vairāki vecāki par garajām rindām ir sūdzējušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Bijuši arī divi iesniegumi par korupcijas gadījumiem, taču neviens kukuļošanas gadījums nav piefiksēts, saka KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs: «Pēdējo gadu laikā nav bijusi tāda informācija, kas liecinātu, ka bērnudārzos tā ir sistēmiska un ilgstoša parādība.»