Cerīgi. Tā varētu raksturot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes (Padome) lēmumu konceptuāli atbalstīt ideju par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību. Šāda enerģētikas infrastruktūras objekta esamība Latvijā garantētu lielāku arī pārējo Baltijas valstu neatkarību no Krievijas «gāzes adatas», dažādotu gan dabasgāzes piegādes ceļus, gan to avotus, kā arī radītu konkurenci pašreizējiem dabasgāzes piegādātājam.
Svarīgi, ka premjera vadītā Padome, kuras sastāvā ir vairāki ministri, uzdeva tieši valstij piederošajai kompānijai Latvenergo, kas pati ir ievērojama gāzes patērētāja, kļūt par projekta priekšizpētes un izvērtējuma virzītāju. Zinot savu kompetenci šajā jomā, kā arī iespējamo guvumu nākotnē, Latvijas gāzei un tās akcionāram dabasgāzes piegādātājam Itera Latvija nav viegli ar to samierināties. Taču šīm kompānijām un pārējai Latvijai, šķiet, ir atšķirīgi uzskati par to «labāko», kas ar mums ir noticis privatizācijas laikā un kam vajadzētu notikt nākotnē.
Latvenergo pusgada laikā jāizstrādā detalizēts projekts, kas spētu ieinteresēt potenciālos investorus. LNG termināļa būvniecību savā zemē ļoti vēlas arī mūsu kaimiņi. Taču Latvijai šoreiz ir priekšrocības. Sākot ar Inčukalna gāzes krātuvi, kādas citiem nav un kuru iespējams paplašināt, un beidzot ar zemākām izmaksām infrastruktūras pielāgošanā nekā citās Baltijas valstīs.
Tā kā katram būvēt savu termināli nebūtu izdevīgi, konkurence par labāko būvniecības vietu kaimiņu starpā nāks par labu gāzes galapatērētājiem. Eiropas Komisija un Eiropas Savienības dalībvalstis, kas varētu atbalstīt LNG termināļa būvniecību, izvēlēsies visādā ziņā izdevīgāko projektu. Investoru pragmatisms būs galalēmuma pamatā, un tas šoreiz labi saskan ar Latvijas ģeopolitiskajām interesēm - ciešāk integrēties Rietumos, nevis Austrumos.
Bet kāpēc tad šī iecere, kas palielinātu mūsu enerģētisko neatkarību, būtu saucama tikai par cerīgu? Pirmkārt, tāpēc, ka LNG termināļa celtniecības vieta vēl nav izlemta. Otrkārt, pat tad, ja tiks izvēlēta Latvija, paliek mūsu zemei tik raksturīgais riska faktors - korupcija. Kā redzam no TEC-2 piemēra, kārdinājums iedzīvoties «pa lielam» uz pārējo iedzīvotāju rēķina varētu būt bijis par lielu pat ļoti labi atalgotiem darbiniekiem. Treškārt, jāņem vērā, ka ne Latvija, ne viss Baltijas reģions nekad nebūs galvenais noteicējs par piegādājamās gāzes cenu. Turklāt ar Latvijas gāzi un tās akcionāriem nāksies rēķināties šā vai tā, jo tai pieder pašreizējā gāzes infrastruktūra. Tagad ir laiks Latvenergo darīt savu un Ekonomikas un Ārlietu ministrijai - savu, izstrādājot projektu un meklējot tam investorus. Šoreiz gan droši var teikt: gāzi grīdā, Latvija!