Balsojums notika aizklāti, bet elektroniski, nevis ar vēlēšanu zīmēm kā pavasarī, kad Saeima lēma par Jāņa Maizīša apstiprināšanu šajā amatā - viņam deputāti uz trešo pilnvaru termiņu šo posteni neuzticēja. Ē. Kalnmeiers, stājoties amatā, diezgan pārliecināts solīja: «Man mugurkaula stingrības nepietrūks.»
Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis atbalstu ģenerālprokuroram pamatoja tieši ar to: «Mierīgs, saprotams un, šķiet, arī ļoti stingrs.» Ē. Kalnmeiers kā savu prioritāti minēja virsprokuroru darba uzlabošanu, lai pastiprinātu prokuroru darba kvalitāti. Par Ē. Kalnmeieru nobalsoja 54 deputāti, pret - 25, atturējās - 12. No deputātu sacītā izriet, ka Ē. Kalnmeiers amatā nonācis ar lielas daļas opozīcijas atbalstu, par viņu balsoja arī lielākā daļa Saskaņas centra deputātu, Dienai apstiprināja Andrejs Klementjevs. Viņš atgādināja, ka kopš jūnija vidus, kad Augstākās tiesas priekšsēdis Ivars Bičkovičs izvirzīja Ē. Kalnmeieru amatam, ir pagājušas vairākas nedēļas un šajā laikā medijos nav parādījusies tāda informācija par viņu, kas liktu šaubīties par kandidāta reputāciju un kompetenci.
«Profesionāļu aprindās neko sliktu neviens nav teicis,» Dienai atzina arī Ilma Čepāne (PS). Taču lielai daļai Vienotības deputātu esot bijis viedoklis, ka varēja atrast spēcīgāku kandidātu. No Vienotības politiķu sacītā arī bija jaušams, ka kandidātam nav bijis ne Pilsoniskās savienības, ne premjera pārstāvētā Jaunā laika deputātu atbalsta. Uz Ingūnu Rībenui (JL) kandidāts atstājis «nepārliecinošu iespaidu - viņā nebija dzirksteles un vēlmes kaut ko izmainīt». Savukārt uz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītāju Augustu Brigmani gluži pretēji - Ē. Kalnmeiers atstājis pārliecinošu iespaidu kā profesionāls un atbildīgs cilvēks. Jaunais ģenerālprokurors ir dzimis 1960. gadā, iepriekš bijis virsprokurors Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskajā departamentā.