Lavīna kāpējus pārsteidza agrā svētdienas rītā, kad uz kalna atradās kopumā ap 230 cilvēkiem, lielākoties no tādām valstīm kā Itālija, Vācija un Francija. Ne visi atradās kalna augstākajā daļā, kuru pārņēma lavīna. Sniega masu nobrukums aiznesa vienu no Manaslu kalna nometnes vietām, kurā desmitiem cilvēku gulēja savās teltīs.
Traģēdijā izdzīvojušais francūzis Arno Manels stāstīja CNN, ka gulējis teltī, kad sajutis, ka pār to spēcīgi gāžas sniegs. Viņam izdevies izkļūt no telts, taču lavīna viņu aiznesusi aptuveni 200 metru zemāk. «Kad es pārstāju virpuļot, es atrados līdz kaklam dziļā sniegā. Man mugurā bija tikai T krekls. Es nevarēju paelpot.»
Pazudušo vidū ir divi Francijas pilsoņi un viens kanādietis. Meklēšanas darbus apgrūtina sliktie laikapstākļi, un glābēji norādījuši, ka cerības atrast pazudušos dzīvus ir maz ticamas. Zināms, ka mirušo vidū ir četri franči un pa vienam cilvēkam no Itālijas, Vācijas, Spānijas un Nepālas.
Manaslu, kas sasniedz 8156 metru augstumu, ir pasaulē astotā augstākā virsotne, turklāt tā tiek uzskatīta arī par vienu no bīstamākajām. Vietējās amatpersonas paredz, ka pēdējo divu dekāžu laikā postošākā dabas katastrofa Nepālā ievērojami kaitēs tūrisma nozarei. «Tas nav labi alpīnismam. Tas mums liek pārdomāt, kā mainīt ekspedīciju grupu lielumu un izvairīties no nelaimes gadījumiem,» Nepālas Tūrisma ministrijas ziņoto uzsvēra Reuters.
Dabas katastrofa uzjundījusi debates par to, vai Himalaju kalnu grēda nepiesaista pārāk daudz tūristu, tādā veidā pārpildītajos kalnos apdraudot pašu kāpēju dzīvību. Taču Nepālas Alpīnisma asociācijas bijušais vadītājs Angs Šerpa apgalvoja, ka lavīnas postošais spēks nevar būt saistīts ar cilvēku skaitu, kas atradās uz kalna: «Šādas lavīnas ir grūti prognozēt. Viss atkarīgs no uzkritušā sniega un zemes siltuma.»