Pasaules grāmatniecības tirgū pierādījies, ka abas lasīšanas tradīcijas var lieliski pastāvēt līdzās - neskatoties uz brašu uzvaras gājienu vairāk nekā piecu gadu garumā, pērn e-grāmatu bizness lielajos tirgos piedzīvojis nelielu klupienu. Latvijā e-grāmatas aizvien vēl ir nišas produkts, daži lielākie izdevēji centušies veidot paši savus tirdzniecības rīkus, paralēli top ar izdevniecībām nesaistītu uzņēmēju piedāvājumi, piemēram, abonēt e-grāmatu bibliotēku.
Jāatgādina, ka pasaulē pazīstamākie e-grāmatu tirgus spēlētāji ir Amazon Kindle, Apple iBookstore, Barnes & Noble Nook store, Kobo, GooglePlay Books. Par mūsu nelielo tirgu līdz šim nav bijusi interese kādam no lielajiem un agresīvajiem digitālā satura tirgotājiem (pasaulē lielākajā e-grāmatu veikalā Amazone Kindle latviešu valodā grāmatu nopirkt nevar; daudzas gan atrodamas Apple platformā), taču šī situācija drīz varētu mainīties - pastāv reāla iespēja, ka ienākšanai Baltijas valstu tirgū gatavojas lielākais Krievijas e-grāmatu biznesa spēlētājs LitRes.
Mazā tirgus (d)efekts
Latvijā e-grāmatas formātā šobrīd pieejami vairāk nekā 3000 grāmatu nosaukumu, to cena parasti ir par 20-40% zemāka nekā drukātajam izdevumam, atrodami arī bezmaksas izdevumi. Tomēr popularitāti e-lasīšana līdz šim nav guvusi, iespējams, samērā nelielā digitālo izdevumu skaita dēļ, kā arī tāpēc, ka e-grāmatas latviešu valodā nav pieejamas vienuviet. Daļu no tām var nopirkt izdevniecības Apgāds Zvaigzne ABC mājaslapā, daļu e-grāmatu veikalā Las.am, vēl citas var lasīt, kļūstot par grāmatu abonēšanas servisa Fabula klientu. Nelielais tirgus un izdevēju piesardzība dažiem Latvijas e-grāmatu tirdzniecības pionieriem likuši no ieceres atteikties, citi izdzīvo, pateicoties tam, ka spējuši ieiet aktīvākos un lielākos tirgos.
Uzņēmējs Guntis Stirna, kurš e-grāmatu tirgū ienāca viens no pirmajiem - 2010. gadā viņš izveidoja portālu Egramata.lv -, no ieceres attīstīt šo biznesu pirms pāris gadiem atteicies. Viņaprāt, nelielais aktīvo lasītāju skaits ir tikai pusbēda, kāpēc digitālo grāmatu tirgus Latvijā neattīstās. Problēma bijusi arī tā, ka izdevniecības tolaik bijušas visai atturīgas pret aicinājumu veidot grāmatas digitālajā formā un piedāvāt tās tirdzniecības vietnē. Bijušas bažas gan par pirātismu, gan arī to, ka digitālais saturs «kanibalizēs» drukāto grāmatu saturu. «No izdevējiem bija prasība, lai vispirms uztaisām veikalu un nodrošinām digitālo tiesību aizsardzību. Mēs atradām un nopirkām jau gatavu risinājumu, izveidojām veikalu, taču izdevēji palika domājot,» stāsta G. Stirna. Viņaprāt, tas, ka izdevēji nesadarbojas kopīga mērķa sasniegšanai, novedīs pie tā, ka Latvijā ienāks kāds no lielajiem ārvalstu spēlētājiem un šo tirgu viegli pārņems: «Tā var iešaut paši sev kājās, nokavējot brīdi, kad šis serviss pēkšņi kļuvis pieprasīts, taču piedāvājums tam nav gatavs.»
G. Stirna uzsver, ka e-grāmatu tirgus «izkustināšanai» un valodas lietošanas attīstībai būtu vajadzīga arī valsts iesaiste, piemēram, digitalizējot grāmatas tādā†veidā, kas ļautu tās lasīt arī planšetdatorā vai kādā no e-lasītājiem.
Latvijā pirms četriem gadiem izveidotais e-grāmatu veikals Las.am šobrīd piedāvā ap 400 e-grāmatu nosaukumu, taču veikals vēl nekad nav nesis projekta autoriem ienākumu. «Pagaidām tas nav bizness nevienam Latvijā, taču tas ir laika jautājums,» saka viens no Las.am dibinātājiem K. Žilvinskis. Pie e-grāmatas ir grūtāk pierast, drukātas grāmatas lasīšana daudziem ir tradīcija. Las.am vispirms digitalizējuši klasiķu darbus, kas iekļauti skolu obligātās literatūras sarakstā un kuru izplatīšanu neierobežo autortiesības. Pēc tirgus izpētes nolēmuši, ka e-grāmatu tirdzniecību varētu pārvērst biznesā, projektam izdevies piesaistīt uzņēmēju Jāni Bergu, kurš kādu laiku finansiāli atbalstījis ieceri. Vienubrīd projekts jau teju noslēdzies, šobrīd veikals atrodas tādā kā nogaidīšanas režīmā, cerot uz to, ka tirgus atdzīvosies.
Ap 900 grāmatu latviešu valodā un vēl aptuveni 12 tūkstošus grāmatu svešvalodās savā elektroniskajā bibliotēkā piedāvā Latvijā izveidots e-grāmatu abonēšanas serviss Fabula. «Izpētot e-grāmatu tirgu, secinājām, ka ir liels pirātisma līmenis un ka digitālo saturu cilvēki uztver ļoti atšķirīgi. Tas saistās ar pakalpojumu, laika pavadīšanas iespēju, tāpēc nolēmām piedāvāt digitālo saturu abonēt, nevis pirkt,» stāsta 2014. gada vasarā izveidotā uzņēmuma vadītājs Eldars Šarafutdinovs. Fabulā ieguldīta riska kapitāla nauda, tāpēc uzņēmums spējis ar savu produktu ieiet ārvalstīs - Somijā un Slovākijā, kas papildina salīdzinoši ierobežotās iespējas Latvijas tirgū. Pēdējā laikā Latvijas izdevēji kļuvuši daudz atsaucīgāki sadarbībai gan e-grāmatu tirdzniecībai, gan arī audiogrāmatu nišā. E. Šarafutdinovs uzskata, ka e-grāmatu tirgum Latvijā ir potenciāls, taču uzņēmējiem vēl būs vajadzīga pacietība un gatavība investēt gan sortimenta paplašināšanā, gan lasītāju pieradināšanā pie e-grāmatām.
Lasītāji jāizglīto
Vērienīgs spēlētājs Latvijas e-grāmatu tirgū ir izdevniecība Apgāds Zvaigzne ABC, kas šajā nišā strādā jau gadiem un e-formātā sagatavo visus darbus, kuriem autori vai autorus pārstāvošās aģentūras devuši arī e-grāmatu publicēšanas tiesības. «Mūsu pirmās e-grāmatas tika piedāvātas laikā, kad pasaulē runāja par drukāto grāmatu drīzo nāvi. Šobrīd, kad Zvaigzne ABC piedāvā vairāk nekā 1100 dažādu žanru e-grāmatu, kas ir lielākais skaits viena izdevēja latviešu valodā sagatavotās e-grāmatas, pasaulē arvien biežāk tiek publicēti statistikas dati par e-grāmatu uzvaras gājiena norietu un drukāto grāmatu renesansi,» saka Apgāda Zvaigzne ABC Interaktīvo mācību materiālu un e-grāmatu projektu grupas vadītāja Sintija Buhanovska.
Latviski lasošie lasītāji esot kļuvuši zinošāki, labprātāk pieņem arī e-formātu, izveidojusies e-lasītāju grupa, kas aktīvi seko līdzi jaunumiem un interesējas, vai konkrētam drukātajam darbam paredzama arī e-grāmatas versija. Tomēr lasītāju izglītošana un apmācība aizvien ir viena no prioritātēm, lai e-grāmatas lasošo skaits palielinātos, uzsver S. Buhanovska. Pasaulē par aktīvākajiem e-grāmatu lasītājiem «tiek uzskatīti cilvēki no 45 līdz 65 gadu vecumam, un šobrīd arī Latvijā vērojam, ka izglītojošos pasākumos minētā vecuma cilvēki ir tā visaktīvākā vecumgrupa, kas vēlas apgūt grāmatu lasīšanu elektroniskajā vidē. Maldīgs ir pieņēmums, ka e-grāmatas ir tikai digitāli noskaņotu jauniešu lasāmviela. Mēdz būt situācijas, kad lasītāji vispirms iegādājas e-grāmatu un pēc tam tās pašas grāmatas drukāto izdevumu. Tā notiek, ja literārais darbs iepaticies un ir vēlme to turēt arī grāmatplauktā», situāciju raksturo S. Buhanovska.
E-grāmatu segments «pagaidām nav bizness, bet ir nepieklājīgi cilvēkiem Latvijā e-grāmatas nepiedāvāt», saka Jāņa Rozes apgāda galvenā redaktore Olita Rause, kura pati pēdējos gados pilnībā pārgājusi uz lasīšanu digitāli. Apgāds e-grāmatas sācis veidot nesen, pašlaik sagatavoti ap 30 pirmo darbu, taču apgāds apņēmies turpināt ieguldīt e-grāmatu sagatavošanā, ja vien tam piekrīt autori. Viņasprāt, no lasītāju viedokļa digitālajam saturam jābūt izcili ērti un vienkārši pieejamam, tirgu veicinātu arī daudz plašāks grāmatu piedāvājums.
Izdevniecība Jumava līdz šim izdevusi ap 200 e-grāmatu un pašlaik risina sarunas ar ārvalstu interneta veikaliem par grāmatu tirdzniecību, informē izdevniecības vadītājs Juris Visockis. Kā nozīmīgākos šķēršļus tirgus attīstībai viņš min informācijas trūkumu un arī iedzīvotāju nepietiekamu rocību grāmatu iegādei.
Pasaulē e-bums apstājies
Pirmo reizi septiņos gados e-grāmatu tirdzniecība piedzīvojusi kritumu, maijā ziņoja britu mediji, atsaucoties uz Lielbritānijas Izdevēju asociācijas datiem. Jāņem gan vērā, ka tāds tirgus kā Lielbritānija sasniedzis piesātinājumu digitalizēto grāmatu jomā - kritums 1,6% apmērā 2015. gadā nozīmē, ka e-grāmatu tirgus aizvien saglabā krietnus 20% no grāmatu apjoma, kas Lielbritānijā pērn kopumā sasniedza 2,7 miljardus mārciņu (3,4 miljardi eiro; 0,4% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu). Runājot par gada laikā pārdoto grāmatu skaitu, aptuveni trešā daļa no visām ir e-grāmatas, vēsta britu The Guardian. Līdzīgi dati ir arī ASV - kopumā grāmatu tirgus pērn audzis par 0,8%, bet e-grāmatu nozarē fiksēts kritums.
Vairāki digitālā satura risinājumu uzņēmumi pēdējā pusotra gada laikā pametuši e-grāmatu tirgu, kurā pamazām nostiprinās pieci pasaulē spēcīgākie spēlētāji - Amazon, Kobo, Apple iBookstore, Barnes & Noble Nook store un GooglePlay Books. Maija beigās par sava e-grāmatu biznesa pārdošanu paziņoja pazīstamākā britu grāmatveikalu ķēde Waterstones - viena no pirmajām grāmatnīcām, kas Lielbritānijā uzsāka e-grāmatu tirdzniecību (2008. gadā, kopā ar Sony). E-grāmatas Waterstones pārtrauca tirgot 14. jūnijā, veikala e-klienti tiek novirzīti uz strauji augošo e-grāmatnīcu Kobo, kas Lielbritānijā ir vienīgais nopietnais konkurents Amazon un tā izveidotajam e-grāmatu lasītājam Kindle, vēsta grāmatniecības tirgum veltītais žurnāls The Bookseller.