Laika ziņas
Šodien
Migla
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Graudu nozare vēlas reversā PVN ieviešanu

Uzņēmuma Dobeles dzirnavnieks un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nesenais strīds par it kā uzņēmuma nesamaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) atkal ir aktualizējis jau 2014. gadā uzsākto diskusiju par nepieciešamību graudu nozarē ieviest reverso PVN.

Bez skaidras naudas

Pašlaik, ja graudu pārstrādes uzņēmums iepērk graudus no kāda piegādātāja, kurš par tiem saņemto PVN nepārskaita valsts budžetā, uzrēķins par nesamaksātu PVN bieži tiek noteikts graudu pircējam, to pamatojot ar likumā noteikto, ka uzņēmējs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka PVN netiek nomaksāts. Tajā pašā laikā gan Dobeles dzirnavnieks, gan citi Dienas aptaujātie graudu pārstrādes uzņēmumi uzsver: tiem nav iespējams pārbaudīt, vai sadarbības partneri nomaksā nodokļus, to nevar paredzēt nevienā līgumā, turklāt nevienam uzņēmumam attiecībā pret citu uzņēmumu nav pilnvarojuma uzņemties kontroles funkcijas.

Lai novērstu šādas situācijas un mazinātu krāpniecību ar PVN nozarē, lielākie graudu pārstrādes uzņēmumi - Dobeles dzirnavnieks, Rīgas dzirnavnieks, Otaņķu dzirnavnieks, graudkopības kooperatīvs Latraps un uzņēmums Balticovo, kuram pusi no visām izmaksām veido tieši graudu iepirkums, iestājas par reversā PVN ieviešanu, kāds jau pašlaik darbojas kokrūpniecības nozarē.

Patlaban uzņēmums, kurš ir PVN maksātājs, par savu gala produktu (piemēram, maizi, miltiem vai olām) un, iepērkot izejvielas to ražošanai, par tām samaksā PVN, kuru valsts tam atmaksā atpakaļ, lai nebūtu dubultas aplikšanas ar PVN - gan par galaproduktu, gan starpproduktiem, kas izmantoti tā ražošanai. Tas paver zināmas iespējas krāpniecībai, kad fiktīvi piegādātāji it kā piegādā preci, par kuru samaksātais PVN tiek atmaksāts atpakaļ, lai gan darījums de facto nav noticis, taču valsts PVN atmaksā, un summa tiek sadalīta starp krāpniecībā iesaistītajiem. Taču ir arī cita situācija, kurā nonākuši vairāki graudu nozares uzņēmumi, kad darījums ir noticis, piegādātājam PVN ir samaksāts, taču tas to tālāk nav pārskaitījis valsts budžetā. Un VID krāpniecībā vaino abas darījumā iesaistītās puses. Reversā PVN gadījumā graudu pircējs piegādātājam PVN nemaksā, bet uzskaita savā grāmatvedībā kā valsts atmaksu. Respektīvi, reversā PVN gadījumā nav skaidras naudas aprites, graudu pārstrādes uzņēmums piegādātājam nesamaksā PVN, bet uzreiz to iegrāmato kā valsts atmaksu. Tādējādi tiek izslēgta jebkāda krāpniecība.

Prasa identificēt šoferi

Uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis pauž pārliecību, ka reversais PVN visus darījumus padarīs daudz caurspīdīgākus un krāpniecībai vienkārši nebūs vietas. Kā atzīst Ž. Pakeltis, arī Rīgas dzirnavnieks savulaik ir saņēmis no VID uzrēķinu par it kā nenomaksātu PVN, taču uzņēmumam izdevies pierādīt, ka tas nav vainīgs un nav iesaistīts krāpniecībā. Savukārt uzņēmuma Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāsta, ka iesniedzis pārsūdzību par uzrēķinu VID ģenerāldirektorei. Ja lēmums būs uzņēmumam negatīvs, K. Amsils sola tiesāties, «ejot līdz pat Eiropas tiesai».

Uzņēmuma Balticovo valdes priekšsēdētājs Andris Platais atzīst, ka ir abām rokām par reverso PVN, jo «pašlaik mēs staigājam kā pa plānu ledu, jo tu nekad nevari būt pārliecināts, ka tavs piegādātājs ir godīgs, un pārbaudīt mēs to nekādi nevaram». A. Platais bilst, ka negodīgu piegādātāju dēļ arī viņa uzņēmums teorētiski var nonākt tādā pašā situācijā kā Dobeles dzirnavnieks. «Mums arī ir viena tiesvedība ar VID par it kā nesamaksātu PVN. Lai gan mums ir videokameras, kas fiksē visas iebraucošās un izbraucošās mašīnas, VID ieskatā tas tomēr nav arguments. Mums pat prasa identificēt mašīnu šoferus. Jāteic, ka bieži arī paši zemnieki un piegādātāji nav ieinteresēti atklāt, ka darījums ir noticis, un, acīs skatoties, paziņo, ka neko nav piegādājuši,» pašreizējo situāciju raksturo A. Platais.

Savukārt Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža uzsver, ka reversā PVN ieviešana neļautu nelegālajiem darboņiem nokaut legālos, kuri bieži nespēj izturēt negodīgo konkurenci. «VID, no vienas puses, it kā saka, ka uzņēmumam vajag pārbaudīt savus sadarbības partnerus, taču mēs paši to nevaram izdarīt. Un ir bijuši gadījumi, kad mēs zvanām uz VID un taujājam, vai ar konkrēto piegādātāju var sadarboties, vai tas nav kādos melnajos sarakstos, taču VID atbild, ka šādas ziņas mums nevar sniegt. Tā ka situācija ir ļoti par sliktu godīgajiem uzņēmējiem,» stāsta E. Ruža.

Spriedīs par iespējām

Te gan jāpiebilst, ka saskaņā ar Eiropas direktīvu reverso PVN var ieviest tikai terminēti uz diviem gadiem. Taču, kā apgalvo E. Ruža, arī divu gadu termiņš būtu ļoti noderīgs, jo ļautu tirgū nostiprināt pozīcijas godīgajiem piegādātājiem. Turklāt E. Ruža neizslēdz, ka pēc divu gadu termiņa beigām būtu iespējams prasīt to pagarināt. Uz šādu iespēju kā pilnīgi reālu norāda arī auditorfirmā PricewaterhouseCoopers, kas veikusi pētījumu par reversā PVN ieviešanu graudu nozarē.

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka stāsta, ka ir izveidota darba grupa, kas spriedīs par reversā PVN ieviešanas iespējām un termiņiem. Taujāta, kāpēc darba grupa izveidota tikai tagad, ja nozare par to runā jau sen, S. Āmare-Pilka teic, ka pirmo reizi diskusijas par šo tēmu notikušas 2014. gadā un toreiz daudzi mazie zemnieki, kas arī ir graudu piegādātāji, esot iebilduši pret šādu kārtību, tāpēc diskusijas nav vainagojušās ar rezultātu. Pašlaik, kad izveidota darba grupa, tās atkal tikšot atjaunotas.

Spekulē ar laika prognozi

Kopumā, runājot par situāciju graudkopības nozarē, jāteic, ka tā ir viena no eksportspējīgākajām, jo graudi pārsvarā tiek eksportēti. Kā stāsta E. Ruža, Latvija importē tikai cietos kviešu miltus, kas nepieciešami makaronu pagatavošanai. «Lai gan 2015. gadā Latvijā bija rekordraža, tomēr par treknajiem gadiem graudkopjiem mēs runāt nevaram, jo cenas nokritās teju divas reizes. Ne vienmēr lielais ražas apjoms spēj kompensēt cenas kritumu. Graudkopjiem viens no lielākajiem izaicinājumiem ir spēt noteikt īsto brīdi, kad graudus pārdot. Tā, piemēram, tie zemnieki, kas graudus pārdeva pērnā gada rudenī, ir vinnētāji salīdzinājumā ar tiem, kas tos paturēja krājumos un vēlas pārdot tagad. Jo cenas ir ļoti nokritušās. Šajā ziņā nekādus padomus, kad ir vislabākais laiks graudu pārdošanai, iedot nav iespējams. Jāuzsver, ka graudu cenas Latvija vispār neietekmē un tās pat nav iespējams prognozēt. Graudu cenas veidojas biržās, kur 90% spēlētāju ir neprofesionāļi, kas vienkārši spekulē ar laika prognozēm. Proti, ja kādā lielā graudu ražotājvalstī gaidāma kāda dabas katastrofa, kas varētu nopostīt sējumus, biržā graudu cenas aug, savukārt, ja pasaulē gaidāma laba raža un liels graudu piedāvājums, cenas krīt,» par graudu biržas īpatnībām stāsta E. Ruža un piebilst - ja vērtspapīru tirgū darbojas zināma ekonomiska loģika, tad graudu biržā visu nosaka laika prognozes, kas loģiskiem apsvērumiem nepakļaujas. Tajā pašā laikā E. Ruža uzsver, ka pēc graudiem vienmēr pieprasījums būs, tā ka graudkopjiem par izaudzētā likviditāti nav jāsatraucas, aktuāls ir vienīgi jautājums par cenu svārstībām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Graudkopība

Graudaugu sējumu platība 2015. gadā - 672 000 ha.
Graudaugu ražība 2015. gadā - 44,9 centneri uz ha.
Graudaugu kopraža 2015. gadā - 3 miljoni 22 tūkstoši tonnu. Salīdzinot ar 2014. gadu, tas ir par 17,8% vairāk.
Graudu eksports 2015. gadā - 1 miljons 286 tūkstoši tonnu (kvieši - 86%, mieži - 6%, rudzi - 6%, auzas - 2%); graudu imports - 109 tūkstoši tonnu.
Lielākās kviešu eksporta valstis 2015. gadā - Alžīrija, Saūda Arābija, Nīderlande, Kenija, Indonēzija, Francija, Turcija.
Avots: ZM

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?