Tas nozīmē, ka brīdinājuma uzraksti aptvers 65% vai 75% paciņu marķējuma, no cigaretēs atļauto vielu saraksta izsvītros aromātiskās piedevas, piemēram, mentolu, zemenes, vaniļu un citas, kā arī no letēm visā ES pazudīs tievās cigaretes.
«Aizlieguma ideja ir ierobežot maldinošu mārketinga triku iespējamību. Piemēram, reklamējot tievās cigaretes, mēģina pasniegt, ka tur ir ļoti maz tabakas un ka tās ir gandrīz nekaitīgas. Manuprāt, tievās cigaretes ir aizliedzamas, jo cilvēks, gribot gūt nikotīna uzņemšanas sajūtu un nosmēķējot trīs tādas pēc kārtas, uzņem daudz vairāk papīra ar visiem kaitīgajiem degšanas produktiem,» uzskata K. Šadurskis.
Atbalsts Tabakas produktu direktīvā plānotajām izmaiņām pausts arī Veselības ministrijas (VM) pavasarī izstrādātajā nacionālajā pozīcijā, kam zaļā gaisma dota valdībā. VM Sabiedrības veselības departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vecākā eksperte atkarību uzraudzības jomā Alise Krūmiņa norāda - produktu papildināšana ar piedevām, pievilcīgu formu un iepakojumu veidošana ir ražotāju stratēģija jaunu patērētāju pievilināšanai. «Tievās cigaretes maldina cilvēkus, liekot domāt, ka tās palīdz zaudēt svaru un satur mazāk darvas, bet dažādu aromātisku vielu pievienošanas mērķis ir celt produkta konkurētspēju. Piemēram, lai patērētājam nebūtu jāklepo, tiek pievienotas vielas ar anestezējošu efektu. Savukārt mentols paplašina elpceļus, ļaujot dziļāk ieelpot tabakas dūmus un tādējādi palielinot nikotīna uzsūkšanās spēju, bet ar smaržvielām tiek veicināta tabakas produktu lietošana pat to cilvēku vidū, kuri nekad iepriekš nav smēķējuši - tabakas dūmi kļūst mazāk kodīgi un pretēji tradicionālajai degšanas smakai tiek nodrošināts patīkamāks aromāts,» skaidro A. Krūmiņa.
Tomēr iecere ne Latvijā, ne EP netiek vērtēta viennozīmīgi. Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzskata, aizliegšana būtu cīņa ar sekām, nevis cēloni: «Smēķēt jau nesāk tikai tāpēc, ka pieejamas noteikta veida vai smaržas cigaretes. Uzskatu, ka jāstrādā nevis ierobežojumu, bet pretējā - veselīga dzīvesveida veicināšanas - jomā. Turklāt aizliegums būtiski palielinās nelegālā tirgus daļu.»
Kontrabandas pieaugumu kā galveno aizlieguma pretargumentu min arī cigarešu nozares pārstāvji. Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācijā norāda - par galveno prioritāti būtu jāizvirza nelegālā tirgus apkarošana, pretējā gadījumā, ņemot vērā plašo kontrabandas produktu pieejamību jebkurā formātā vai garšā, smēķēšanas īpatsvars varētu pieaugt. Līdzīgu viedokli pauž SIA Philip Morris Latvia korporatīvo attiecību vadītājs Juris Stinka: «Mentola un tievās cigaretes veido gandrīz piekto daļu Latvijas legālā tirgus, bet to aizliegšanai nav veikts ietekmes izvērtējums. Turklāt priekšlikums ignorē vēsturiski pierādītu faktu, ka aizliegšana nedarbojas - tā tikai pārcels tirdzniecību no legālām uz nelegālām vietām, kur pārdevēji neievēro pircēju vecuma ierobežojumus un nemaksā nodokļus.»
K. Šadurskis uzskata, ka no kontrabandas visvairāk ciestu nevis Latvija, bet Rietumeiropa, kur ir augstākās cigarešu cenas: «Ja mēs gribam, lai direktīva sasniedz deklarētos mērķus, pirms tās pieņemšanas jādomā par ES ārējās ekonomiskās robežas nostiprināšanu - stiprinot Latvijas austrumu robežu, mēs darīsim labu Eiropai, un šim nolūkam mums gan jāapmāca muitnieki, gan jāpiešķiri papildu līdzekļi policijai visu kontrabandas tīklu un shēmu atklāšanai.»
Rādās, ka laika pietiktu arī šī jautājuma sakārtošanai - ja EP deputāti oktobra plenārsesijā izmaiņas Tabakas direktīvā pieņems, dalībvalstīm tās būs jāievieš tikai no 2015. gada.