«Izglītības process ir par bērniem un vecākiem, viņi ir galvenie ieguvēji un zaudētāji. [..] No viņiem vajag iegūt konsolidētu, izvērtētu viedokli, lai iesaistītu lēmumu pieņemšanā. Tas taču ir loģiski,» vajadzību pēc vienotas vecāku organizācijas skaidro R. Ķīlis. Atšķirībā no plaši pārstāvētajām izglītības darbinieku organizācijām vecāku viedokli patlaban noskaidrot esot grūti. Tāpēc R. Ķīlis aicinājis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentāro sekretāri Ingu Vanagu (ZRP) veicināt un koordinēt organizācijas izveidi. Pirmā tikšanās ar vienu no uzrunātajām pašlaik pastāvošajām vecāku organizācijām - iniciatīvas grupu Nauda seko - notika piektdien. Latvijā darbojas vairākas vecāku organizācijas, kas samērā šauri nodalīto interešu dēļ nespēj paust kopēju viedokli. Populārākās no tām ir Nauda seko, Māmiņu klubs, Vecāki par izglītību, Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei.
«Ja mums ir aptuveni 200 000 skolēnu un katram ir divi vecāki, šādā organizācijā vajadzētu būt vairākiem tūkstošiem vecāku,» cer ministrs. Viņš uzsver, ka organizācijai būtu jāatrod neatkarīgs finansējuma avots, lai tā spētu algot ekspertus un rīkot biedru tikšanās. Lai arī I. Vanaga, kurai uzdots veicināt organizācijas izveidi, ir ministrijas pārstāve, tomēr R. Ķīlis viņu uzskatu par piemērotu, jo IZM parlamentāro sekretāri ievēlējusi tauta - viņa ir Saeimas deputāte.
«Problēma ar vienīgajām, spēcīgajām organizācijām ir tā, ka ir indivīdi, kas mēdz uzurpēt varu un izmantot to kā ruporu savtīgu interešu apmierināšanai,» par ideju ir nobažījusies Iespējamās misijas programmas attīstības direktore Zane Oliņa. Pilnīgi noteikti, ka vecāku kā aktīvu pasūtītāju plašāka iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā ir nepieciešama, tomēr ministra iecerētā forma met aizdomu ēnu, ka tādējādi vienkārši ērti tiks «ievilkts ķeksītis - esam vienojušies ar sociālajiem partneriem», taču paustais viedoklis nebūs objektīvs.
«Arī es esmu bijusi iesaistīta situācijā, ka tevi uzaicina darba grupā, bet apspriežot tavs viedoklis īstenībā atšķiras no tā, kas tiek diskutēts. Pēc tam mēs dzirdam, ka ministrija vienojās ar sociālajiem partneriem,» savā pieredzē dalās Z. Oliņa.
Iniciatīvas grupas Nauda seko pārstāve Diāna Blūma arī apšauba šādas lielas organizācijas objektivitāti. «Vecāku ir tik daudz un dažādi, kaut vai paskatoties uz viena raidījuma dalībniekiem. [..] Es esmu gatava iet un palīdzēt [izveidē], bet nejūtos tik spēcīga, lai viena paustu visu viedokli,» viņa saka.
Lai arī ministrs iecerējis, ka organizācijā veidosies dažādu interešu grupas, D. Blūma tomēr uzskata, ka vērtīgāka diskusija veidotos, ja tāpat kā līdz šim katru jomu pārstāvētu konkrēta organizācija. Viņai piekrīt biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Silvija Titova: «Tas būtu tas pats, kas viena liela partija.»
Savukārt Jēkabpils Valsts ģimnāzijas padomes vadītāja Daiga Zaķe ministra ieceri atbalsta. «Mēs paši esam diezgan hiperaktīvi. [Padome, kurā iesaistīti vecāki, skolēni un pedagogi, ir izveidojusi ģimnāzijas attīstības plānu un regulāri apspriež aktuālos jautājumus, arī valdības deklarāciju.] Patiesībā mēs jau bijām plānojuši paši uzrunāt ministru un piedāvāt atbalstu no aktīvo vecāku puses,» viņa saka.