Komisijas sēdē gāja karsti, un iespēju kārtējo reizi pakritizēt fotoradaru ieviešanas gaitu laida garām tikai retais politiķis. Piemēram, Jānis Ādamsons (SC) izteica ierosinājumu sūtīt vēstuli ģenerālprokuroram, pieprasot izvērtēt amatpersonu atbildību, savukārt Kārlis Seržants (ZZS) bija apzvanījis vairāk nekā desmit pašvaldību, kuru vadītāji viņam bija atzinuši, ka Vitronic pārstāvji līdz šim tajās pat nav vērsušies, lai sāktu radaru būvprojektu saskaņošanas procesu. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī S. Borisovs retorikas asumā ne ar ko no politiķiem neatpalika, viņaprāt, traci ceļot mediji un publicitātes kāri politiķi.
Deputāti vairākas reizes norādīja uz konkrētām vietām, kurās pēc viņu novērojumiem radari tiekot slēpti vēl joprojām. Atbildot uz šiem pārmetumiem, I. Ķuzis uzsvēra, ka uz katru pārkāpumu, par kuru tiek ziņots, policija reaģējot atsevišķi. Savukārt S. Borisovs pārmetumus principā noraidīja. «Pēc pieredzes zinām, ka daļai sabiedrības arī stacionārie radari liksies noslēpti, kaut pirms tiem ir izvietotas zīmes. Tagad, iestājoties pavasarim, sākam saņemt arī pārmetumus, ka mūsu radari ir zaļi, lai uz kopējā fona būtu grūtāk pamanāmi. Vai tad mēs kokus zaļākus padarām?» viņš retoriski vaicāja.
Komisijas deputātus gan šādi argumenti līdz galam nepārliecināja, tādēļ viņi atbalstīja likumprojektu, ar kuru paredzēts papildināt Ceļu satiksmes likumu, nosakot, ka pirms pārvietojamajiem fotoradariem tiek izvietotas pagaidu ceļa zīmes: attiecīgi apdzīvotās vietās - 50 metru, bet ārpus apdzīvotām vietām - 200 metru pirms radara. Paredzēts, ka šādu ceļa zīmju izvietošana būtu paša radaru izvietotāja - šajā gadījumā Vitronic - pienākums, līdzīgi kā, veicot ceļu remonta darbus, par to brīdinošās ceļa zīmes izvieto pats remontdarbu veicējs, skaidroja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība). Likumprojekts paredz, ka ar atbildīgajām iestādēm zīmju izvietošana papildus nebūtu jāsaskaņo. A. Latkovskis atzina, ka tas ir tikai loģiski, jo pašu radaru izvietošanas vietas jau tiek saskaņotas ar policiju. Viņš prognozēja, ka likumprojekts 31. maijā tiks skatīts Saeimas plenārsēdē, un, ja frakcijas to atbalstīs, tas tiks nodots Saeimas Tautsaimniecības komisijai.
Pret deputātu ieceri rezervēts gan bija klātesošais Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs, kurš norādīja, ka prakse izvietot ceļa zīmes citās valstīs pastāv tikai attiecībā uz stacionārajiem radariem. Arī jautājums par zīmju saskaņošanu varētu būt jūtīgs, tādēļ viņš ieteica šo ideju nesasteigt.
Savukārt I. Ķuzis apstiprināja, ka pirmdien policija pārbaudījusi četrus no 23 jau uzstādītajiem stacionārajiem radariem, bet tikai viens no tiem atzīts par visām prasībām atbilstošu. Atsevišķos gadījumos iebildumu iemesli bijuši visai prozaiski, piemēram, konstatēts, ka kādam radaram priekšā uzbērta grants čupa, kas varētu tam traucēt veikt mērījumus. Policija plāno līdz 23. maijam pabeigt pārbaudes un tad arī lemt par tālāko rīcību.