Gribu atbildēt ar nelielu ievadu. Pagājušajā nedēļā mēs Satiksmes ministrijā tikāmies ar ministru un Latvijas dzelzceļa vadību. Teicām, ka mums tāda doma par dzelzceļa pārvadājumu atjaunošanu ir diezgan pasen, īpaši tām pašvaldībām, kuru teritorijā ir maršruts Ieriķi-Gulbene-Krievijas robeža. Kravas pārvadājumi ir jāved caur Krustpili, Pļaviņām un tad uz augšu, un tad nāk uz mūsu pusi. Tas ir milzīgs līkums, kas sadārdzina preci, kuru mēs saņemam. Nerunājot par to, ka tā ir attīstība, darba vietas, arī pasažieru transporta attīstība. To es jau sen zinu, ka Latvijas dzelzceļš vienmēr saka - tas ir ekonomiski neizdevīgi. Bet, ja pudelei korķis ir ciet, tad jau tajā neko nevar ieliet. Norunājām, ka mēs izpētīsim to, kas uzņēmējiem ir nepieciešams, kādu kravu pārvadājumi varētu atjaunoties un attiecīgi kas no Krievijas puses kaut ko varētu darīt. Bet tā ir viena daļa. Pēc gulbeniešu iniciatīvas tika atjaunotas tikšanās ar kaimiņiem no Madonas, Lubānas, Cesvaines, Apes, Alūksnes, Balviem, Viļakas, un arī Smiltene piedalījās. Mūsu galvenais uzdevums bija pārrunāt tos jautājumus, kas sāp mums šajā Latvijas daļā. Kā redzat, te ir gan Latgales, gan Vidzemes pārstāvji, un tas nenozīmē, ka mēs kaut ko gribam šķelt. Mums ir jautājumi, kas ir piezemētāki, vienkāršāki, ko gribam savā starpā apspriest, jo varbūt kaimiņš kaut ko labāku ir izgudrojis. Tad nu mēs vienojāmies, ka ir jāuzraksta vēstule, šis dzelzceļa jautājums ir jāizvirza gan Latgales, gan Vidzemes reģionā ar politiķiem. Un varbūt arī par citiem jautājumiem ir vērts vienoties, ka abu blakus esošo reģionu politiķi sanāktu kopā un vienotos, kā varētu kopīgi strādāt.
Informācijā par jūsu tikšanos tika pieminēts arī jautājums par šaursliežu dzelzceļu.
Šobrīd šaursliežu dzelzceļš ir tikai starp Gulbeni un Alūksni, bet vēsturiski tas no Apes gāja uz Igauniju un tad atgriezās Latvijā līdz Ainažiem. Gribam arī par šādu stratēģisku projektu padomāt kopā ar igauņu kolēģiem. Viennozīmīgi nolēmām, ka kaimiņi tiksimies ne retāk kā reizi kvartālā, bet nepieciešamības gadījumā reizi mēnesī.
Reizē ar jaunās valdības apstiprināšanu amatā ir stājies arī jauns reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs - Einārs Cilinskis. Vai jums norunāta pirmā tikšanās?
Cilinska kungs ir uzaicināts pie mums 21. februārī, mēs gaidām atbildi, vai viņš varēs atbraukt. Mums uz Uzņēmēju dienām 7. martā ir uzlūgts arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. Mums katram novadam, lielākam vai mazākam, un arī katrai reģiona daļai ir savas sasāpējušas problēmas, tāpēc mēs gribam tās risināt.
Kuras ir tās problēmas, kas Gulbenes novadam būtu jāatrisina steidzami un kam būtu vajadzīga palīdzība no ministrijām?
Lielāku atbalstu uzņēmējdarbībai, infrastruktūras sakārtošanai. Ja infrastruktūra nav sakārtota, neviens uzņēmējs negrib šurp nākt, bet mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēki nebrauktu projām, bet, gluži otrādi, brauktu pie mums. Mums nav pretenziju, ka papildu finansējums nāk Latgalei. Kā zināms, Alūksne arī būs pieskaitīta Latgales reģionam, kaut atrodas Vidzemē, un arī saņems pastiprinātu finansējumu. Gulbene un Balvi ir pilnīgi kaimiņos - 36 kilometri ir starpā, un arī mums pietiek problēmu, kam vajadzētu papildu finansiālu atbalstu no Eiropas naudām. Būtu vajadzīgs vairāk diferencēt pēc katras pašvaldības vajadzībām - vienam varbūt vajag kādu kilometru noasfaltēt, bet man to naudu vairāk vajadzētu bērnudārzu siltināt.
Vai es pareizi sapratu, ka novadi ap Gulbeni īpaši nekonkurē savā starpā, bet vairāk cenšas sadarboties, lai kaut ko panāktu?
Pa vienam jau var daudz ko runāt, bet kopā var gan projektus risināt, gan informāciju saņemt, gan vairāk panākt Rīgā, bet nekādā gadījumā nešķelt reģionus.
Februāra sākumā jūs tikāties ar Pleskavas apgabala pārstāvjiem un pārrunājāt sadarbības iespējas projektu rakstīšanā. Kāda veida sadarbību plānojat?
Būs līgums, mēs rakstīsim projektu Latvijas pusē, viņi rakstīs Krievijā, pārrobežas projektus izskata speciāla komisija. Projekts saistīts ar mazo un vidējo uzņēmumu darba vietu organizēšanu un atbalstu amatniekiem. Gulbenes novads ar Pleskavas apgabalu strādā vairāk nekā 15 gadu, ir ar bērniem, veselību, sportu, kultūru saistīti projekti.