Sāpīgas reformas
Grieķija panākusi vienošanos ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kas piekrita aizdot 110 miljardus eiro (77 miljardus latu). Taču apmaiņā pret aizdevumu ES un SVF pieprasa, lai Grieķijas valdība īsteno stingrus taupības pasākumus. Valdība piekritusi triju gadu laikā samazināt valsts izdevumus par 30 miljardiem eiro (21 miljards latu).
Tādēļ nācies spert vairākus nepopulārus soļus. Piemēram, valdība plāno vismaz trīs gadus iesaldēt sabiedriskā sektora darbinieku algas, kā arī samazināt dažādas privilēģijas. Valdība ir arī spiesta paaugstināt nodokļus; PVN likme tiks palielināta no 21 uz 23%, lielākus nodokļus nāksies maksāt par degvielu, alkoholu un cigaretēm.
Valdības priekšlikumi izraisīja grieķu sašutuma vētru. Arodbiedrības sola izvest cilvēkus ielās, lai protestētu pret šiem lēmumiem.
Grieķijā trešdien gaidāms vispārējais streiks, kura laikā nestrādās valsts iestādes, nedarbosies sabiedriskais transports, būs apturēta aviosatiksme.
Protesta akcijas sākās jau otrdien, kad grieķu komunistu grupiņa ieņēma Akropoli un izvietoja lozungus, kas mudināja Eiropas tautas uz sacelšanos. «Cilvēkiem visur ir vienādas problēmas. Ar organizētiem protestiem mēs varam paši lemt savu likteni, lai mūsu dzīvi nevadītu ES un SVF,» aģentūrai AP stāsta komunistu pārstāvis Panajotis Papageorgopuls.
Nav alternatīvas
Arodbiedrības uzskata, ka par krīzes sekām jāmaksā bagātniekiem, nevis darba tautai. «Valdība var spert citus soļus, pirms atņemt naudu pensionāriem, kas saņem 500 eiro (350 latu) mēnesī,» spriež arodbiedrību pārstāvis Spirs Papaspirs.
ES amatpersonas brīdina Grieķiju, ka reformām nav alternatīvas, jo izdevumu samazināšana ir vienīgais veids, kā sakārtot valsts finanses. Brisele raizējas, ka Grieķijas problēmas varētu izplatīties uz citām ES valstīm. Eiro kurss pret ASV dolāru otrdien sasniedza zemāko līmeni gada laikā.