Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Svētdiena, 13. oktobris
Irma, Mirga

Grieķija starptautisko aizdevēju spīlēs

Starptautiskie aizdevēji apņēmušies palikt Grieķijā tik ilgi, cik nepieciešams, lai palīdzētu parādu māktajai valstij izpildīt aizkavējušos taupības pasākumus. Grieķija, saņemot aizdevumu, solīja īstenot plašas reformas, lai samazinātu budžeta deficītu, taču nav steigusies ar solītā izpildi, saniknojot eirozonas līderus. Aizdevējiem jāizlemj, vai Grieķijai piešķirt kārtējo maksājuma daļu no 130 miljardu eiro (91,36 miljardi latu) lielā aizdevuma, bez kura valsts pietuvosies bankrota slieksnim un varētu būt spiesta atteikties no eiro.

Troika vieš cerību

«Mēs vēlamies palīdzēt, un paliksim tik ilgi, cik nepieciešams, lai sagatavotu budžeta samazinājuma paketi,» Grieķijai solījuši SVF pārstāvji. Par «troiku» dēvēto kreditoru - Eiropas Savienības (ES), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) - pārstāvjiem jūlija beigās vajadzēja pamest Atēnas, lai atgrieztos augusta nogalē un izvērtētu Grieķijas progresu taupības pasākumu izpildē, taču aizdevēji uz nenoteiktu laiku pagarinājuši misiju.

Tas Grieķijai devis cerību, ka lēmums par 31,5 miljardu eiro (22 miljardi latu) lielās aizdevuma daļas piešķiršanu varētu tikt pieņemts vēl pirms septembra, kā solīts līdz šim, vēstīja The New York Times. Grieķijai jau 20. augustā savu obligāciju turētājiem jāatmaksā 3,2 miljardi eiro (2,24 miljardi latu), taču analītiķi ir pārliecināti, ka bez aizdevēju palīdzības Atēnas to nespēs.

Tomēr nav skaidrs, vai Grieķija saņems kārtējo starptautiskā maksājuma daļu, kam jāglābj valsts no bankrota, jo Atēnas nav pildījušas solītos taupības pasākumus. Kreditori brīdinājuši, ka ar vārdiem vien nepietiks, un viņi gaida rīcību. Grieķijas koalīcijas līderi pirmdien tikās, lai lemtu par 11,5 miljardu eiro (8 miljardi latu) lieliem taupības pasākumiem nākamajiem diviem gadiem, par ko bija jāvienojas jau jūnijā.

Atēnas vainu noveļ uz dziļo recesiju, kas šogad varētu pārsniegt pat septiņu procentu atzīmi, lai gan martā tika prognozēti vien 4,7%. Valsts ienākumi gada pirmajā pusē ir vairāk nekā par 1,5 miljardiem eiro (1,05 miljardi latu) mazāki nekā plānots, un šī brīža prognozes vēsta, ka Grieķijai neizdosies sasniegt iecerēto budžeta deficīta samazinājumu līdz 7,3% no iekšzemes kopprodukta (IK). Kopš 2008. gada IK ir sarucis par piekto daļu. Turklāt reformas aizkavējusi arī pēcvēlēšanu politiskā krīze.

Grieķijas jaunā valdība solījusi sekot aizdevēju prasībām, lai atjaunotu uzticību Atēnām, taču līdz šim paveikts maz. Valdībai vajadzēja samazināt algas valsts sektorā strādājošajiem vidēji par 12% un atbrīvot no darba ap 15 tūkstošiem cilvēku, kuriem noteiktu darbaspēka rezerves statusu. Tomēr tāds liktenis piemeklējis vien 630 cilvēku, un valdība solījusi visiem spēkiem aizsargāt valsts sektora darbiniekus, vēstīja ziņu aģentūra Reuters.

Arī ar valsts uzņēmumu privatizāciju nesokas, kā cerēts. Valsts kasē šogad šādi ienāks tikai 300 miljoni eiro (210 miljoni latu) solīto 3,6 miljardu (2,52 miljardi latu) vietā. Tāpat aizkavējušās nodokļu reformas, kuras atliktas jau kopš septembra.

Vācijai zūd pacietība

Eirozonas līderi arvien neiecietīgāk veras Grieķijas virzienā, un arī aizdevēju pacietības mērs nav bezgalīgs. Visskaļākie pārmetumi izskanējuši no Vācijas, kas paziņojusi, ka Atēnām nepienākas jauna maksājuma daļa, ja tā nespēj pildīt solīto.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible norādīja, ka neredz iespēju piekāpties Grieķijai un sagaida, ka valsts samazinās budžeta deficītu. «Palīdzības programma jau tagad ir ļoti pretimnākoša. Es neredzu, ka pastāvētu kāda iespēja pieļaut vēl dziļākas atkāpes,» ministrs norādīja intervijā laikrakstam Welt am Sonntag. «Problēmas radušās nevis tādēļ, ka glābšanas programmā būtu nepilnības, bet gan tāpēc, ka Grieķija to nav pilnībā ieviesusi.» Vācijas ekonomikas ministrs Filips Rēslers jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka šausmas no domas par Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas jau sen izgaisušas.

Tikmēr Grieķijas sociālistu partijas līderis Evangels Venizels aicināja neizstumt valsti no eirozonas. «Ja ir tādi, un man ir bail, ka tādi tiešām ir, kas domā, ka Grieķija ir jāupurē, lai eirozonas burās atkal iepūstu vējš, viņi pieļauj ļoti lielu kļūdu,» viņu citēja ziņu aģentūra AP.

Daļa analītiķu baidās, ka Grieķijas atteikšanās no eiro parautu līdzi arī citas krīzes skartās valstis, kas pietuvinātu arī Eiropas vienotās valūtas projekta beigas. ECB un eirozonas līderi solījuši darīt it visu, kas to spēkos, lai nosargātu eiro.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?