Pagājušajā nedēļā valdība beidzot nolēma, ka Stradiņiem jāpiešķir prasītais 10 miljonu latu papildu finansējums. Kā pamato Veselības ministrija (VM), nauda nepieciešama, lai norēķinātos ar kreditoriem par atliktajiem maksājumiem un lai līdz gada beigām slimnīca nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus. Ja naudu piešķirs, slimnīca sola papildu finansējumu vairs vispār neprasīt un plāno līdz 2013. gada beigām iziet uz sabalansētu - nulles budžetu, izriet no R. Valteres teiktā. Galavārds par naudas piešķiršanu gan vēl jāsaka Saeimai, lemjot par budžeta grozījumiem. Ja naudu atteiks, tad slimnīcai būs jāaizņemas, kas nozīmēs atkal jaunas saistības, norāda VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Policija nav meklējusi
Valdība ar jāvārdu 10 miljonu piešķiršanai vilcinājās. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) prasīja pamatojumu, kāpēc nepiecieama tieši šāda summa. Premjers Valdis Dombrovskis LNT izteicās - slimnīcas parādu mākslīga radīšana esot iepriekšējās valdes atbildība. Tās pilnvaras beidzās maija sākumā, un darbu uzsāka jauna. Vai iepriekšējā valde rīkojusies kā labs saimnieks, vēl vērtēs. Maija beigās uzsākts kriminālprocess, tiesa, ne pret konkrētām personām, bet par faktu - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Iepriekšējais slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis par kriminālprocesu saka: «Tas man bija pārsteigums - šāds mana darba novērtējums.» Policija viņu pagaidām neesot uzrunājusi.
Slimnīcas jaunajai vadībai uzdots izveidot plānu, kā pārskatāmā laika periodā slimnīca atgriežas pie spējas strādāt patstāvīgi, premjera viedokli pārstāsta viņa preses sekretārs Mārtiņš Panke. Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) piesardzīgi, bet gluži pozitīvi izsakās par jaunās valdes darbu: «Izskatās diezgan labi, iet uz sabalansētu budžetu, pirmoreiz desmit gados iekļāvušies kvotā, un kopš maija nav pieauguši parādi.»
Cik liels aparāts?
«Priekšnieks priekšnieka galā,» tā aizkulisēs par Stradiņiem sacīts ne reizi vien. Taču, vai miljons latu administrācijas izdevumiem ir maz vai daudz, VM iepriekšējos gados skaidras atbildes nav sniegusi. Stradiņa slimnīcā šobrīd strādā vairāk nekā 3100 darbinieku, no kuriem administratīvais un saimnieciski tehniskais personāls veido aptuveni 16%. Jūnijā un jūlijā saimnieciskais un tehniskais personāls samazināts par 43 amatu vietām. Slimnīcas gada pārskati liecina, ka administrācijas izmaksas augušas, - 2010. gadā tās bija 947 866 lati, savukārt 2011. gadā - 994 247 lati. Saimnieciskie izdevumi savukārt auguši no 2,1 miljona latu līdz 6,3 miljoniem.
Jautāts, kā vērtē jaunās valdes ieceri ķerties klāt administratīvajiem izdevumiem, R. Muciņš vispirms norāda, ka šie izdevumi esot vien neliela daļa no kopējiem izdevumiem. Taču ieceri kopumā viņš vērtējot pozitīvi, jo «skaidrs, ka spēki maksimāli jāvelta pamatbiznesam - pacientu ārstēšanai, taču tajā pašā laikā nevar pazaudēt arī kontroles palielināšanu pār notiekošiem procesiem, [piemēram, medikamentu uzskaiti]». Tam vajadzēšot darbiniekus. Stradiņa slimnīcas valde tagad arī uzsākusi darbu, lai izveidotu caurspīdīgu mediķu atalgojuma sistēmu. Tiesa, vai tas nozīmē, ka vieniem darbiniekiem tiks samazinātas algas, bet citiem palielinātas, R. Valtere izsakās piesardzīgi. Mērķis neesot samazināt medicīnas personāla atalgojumu, bet gan padarīt sistēmu saprotamāku un caurspīdīgāku.
Pacientu arvien vairāk
Vairāku gadu laikā izdevumi nav sabalansēti ar ieņēmumiem, pārmērīgi saimnieciskie tēriņi, kas nav saistīti ar tiešo jeb ārstniecības funkciju, neracionāli līgumi, zaudējumi 4,5 miljonu apmērā Latvijas Krājbankā, inflācija, komunālo pakalpojumu cenu pieaugums - šie iemesli noveduši Stradiņus grūtībās, liecina slimnīcas vadības izteikumi. Kā būtisks iemesls minēts arī slimnīcu diferencētas pieejas trūkums valsts finansējuma sadalē, neņemot vērā tehnoloģiju un augsti kvalificētu speciālistu izmantošanu. R. Valtere arī uzsver - pēdējos gados krietni sarucis finansējums Stradiņa slimnīcai par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, taču pacientu skaits gan pieaudzis. 2008. gadā, kad valsts finansējums slimnīcai bija 54 miljoni latu, slimnīcā ārstējušies 230 800 pacientu, taču šāgada plānotais pacientu skaits ir 252 800, taču finansējums - 41,3 miljoni latu.
Tiesa, lai arī pacientu ārstēšanā ir «pārstrādes», slimnīca pirmo reizi desmit gados iekļāvusies stacionāram paredzētajā naudas summā - par pēdējos mēnešos paveikto saka R. Valtere. Izdevies samazināt vidējo gultas dienu skaitu, kā arī patērēto medikamentu un medicīnas preču daudzumu. Ievērojami samazināti izdevumi par zālēm un medicīnas precēm, izvērtējot visas nepieciešamības un ieviešot stingru kontroles mehānismu un uzskaiti. Pārskatīti arī slimnīcas veiktie iepirkumi, tā ietaupot līdzekļus. R. Valtere arī norāda - ja slimnīca turpmāk savlaicīgi veiks norēķinus ar lielajiem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, varēs gūt ievērojamas cenu atlaides, ieekonomējot pat vairākus miljonus latu.