Augšstāvā bijušie četri dzīvokļi izveidoti kā laika liecība kopš mājas celšanas 1877. gadā līdz padomju laika tipiskajam pusotristabas dzīvoklītim, kura ārdurvis apsistas ar dermantīnu. Atjaunojot ēku, īpaša uzmanība pievērsta koka detaļu restaurācijai.
«Pirmajā dzīvoklī nebūs elektrības, kā tas bija mājas celšanas laikā, nākamie arī tiks ierīkoti kā sava laika liecinājumi, meistariem īpaši pieteicu padomju tapsējumu atstāt,» arhitekts stāsta un uzsver, ka mājā, kurā labierīcības bijušas sētā, pēdējie iedzīvotāji dzīvojuši līdz 1990. gadam. Namu paredzēts restaurēt, lai izveidotu «kompetences centru, kas uzkrās informāciju par koka ēku renovāciju, būvniecību un metodēm», sekmētu koka arhitektūras mantojuma saglabāšanu un, veicot kultūrvēsturiski tipiskās koka apbūves ēkas restaurāciju, popularizētu koka ēku šarmu Rīgā kopumā. Paredzams, ka muzeja ekspozīcija par Rīgas nomales sadzīvi XIX-XX gs. un skursteņslaucītāja arodu tiks atklāta šā gada decembrī.
Ēkā tiks izveidota ne tikai XX gadsimta iedzīvotāju mitekļa inspirācija, tā būs veidota kā konsultāciju centrs ar virsuzdevumu iedvesmot arī citu galvaspilsētu koka ēku īpašniekus savest kārtībā savus mitekļus: «Līdzīgi kā Tallinā darbojas Mājas dakteris - īpašs birojs, kas Igaunijā konsultē tieši par koka namu restaurāciju, atjaunošanu. Rīgas koka namu īpašnieki, nomnieki un interesenti varēs saņemt bezmaksas konsultācijas.» Vienlaikus centrā veiks nelielus vēsturisko ēku detaļu renovēšanas darbus, kā arī tirgos nojaucamo koka ēku detaļas un materiālus. Paredzēts, ka blakus muzejam atradīsies konferenču, semināru un izstāžu zāle.
Projekta Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana kopējās izmaksas ir 422 282 lati, no tiem Rīgas dome līdzfinansē 170 000 latu.
Ja kādam Grīziņkalna mājās vēl glabājas it kā vienkāršas saimniecības lietas, kuras gribētu mest ārā, topošajā muzejā tās varētu turpināt savu otro dzīvi, apliecinot «neatkārtojamo rajona raksturu», tā J. Lejnieks.
Kopš pagājušā gada Kuldīgā, Pils ielā, jau darbojas šāds koka arhitektūras amatnieku centrs, kas vienlaikus ir Kuldīgas novada muzejs. Kuldīdznieki finansējumu ieguva, piedaloties Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanas atklātajā konkursā, projekta sadarbības partneris ir Norvēģijas amatniecības centrs Lillehammerē. Projekta kopējās izmaksas - 554 920 eiro.