Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Gruzīnam Latvijas klimats šķiet lielisks

Šogad Latvijā ir pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Gruzijas. Drīz būs pagājuši jau trīs gadi kopš Gruzijas un Krievijas kara, tomēr situācija bijušajā konflikta zonā nav īpaši mainījusies.

Vai jūs varat izskaidrot, kāpēc pēdējā pusgadā ir palielinājies politiskā patvēruma prasītāju skaits no Gruzijas?

Protams, ir cilvēki, kuri vienmēr meklē labāku dzīvi. Neteiktu, ka Gruzijā iet slikti. Gruzijas ekonomikas attīstības tempi ir vieni no straujākajiem pasaulē. Gruzijā ir notikušas milzīgas pārmaiņas un sākt biznesu tagad ir tik viegli kā nekad agrāk, valstī ienāk investīcijas. Salīdzinot ar to, kā bija, valstī vispār nav korupcijas. Prezidents Saakašvili pieņēma gudru lēmumu, kas ļāva ielikt cietumā visus «likumīgos zagļus». Viņiem piederēja viss. Viņiem piederēja visa Gruzija. Tas bija Ševardnadzes laikā. Saakašvili viņus vai nu iesēdināja, vai nu viņi bija spiesti bēgt uz ārzemēm, vai palika Krievijā, kur viņu ir daudz. Saakašvili nomainīja policijas sastāvu. Palielināja policistiem un ierēdņiem algas līdz tādam lielumam, ka tagad baidās zagt, jo reāli draud cietums. Tomēr Gruzijā, tāpat kā Latvijā, ir ļoti bagāti cilvēki, ir vidusslānis un ir nabadzīgie.

Domāju, ka tie cilvēki, kuri tagad ierodas Latvijā, ir nosacīti kara bēgļi. Tie nav tiešie Krievijas pret Gruziju kara bēgļi. Tie varētu būt bēgļi no Dienvidosetijas, kuri sākotnēji tika nometināti Tbilisi. Viņi tika izvietoti skolās, slimnīcās - visur, kur iespējams. Taču karš bija pirms trim gadiem. Tbilisi iedzīvotāji kļuva neapmierināti, ka galvaspilsētā tik ilgi uzturas bēgļi, jo valsts galvaspilsēta sāka atgādināt nevis kultūras centru, bet lielu sādžu. Gruzijas valdība Dienvidosetijas bēgļiem piedāvāja apmesties jebkurā citā vietā valstī, taču daudzi no viņiem ar šādu lēmumu bija ļoti neapmierināti, lai gan valdība piedāvāja arī materiālu kompensāciju. Pieļauju, ka daži Dienvidosetijas bēgļi tagad meklē patvērumu Latvijā.

Kāpēc Dienvidosetijas bēgļi neatgriežas mājās?

Kur lai viņi atgriežas, ja tur atrodas Krievijas okupācijas karaspēks!? Trīsdesmit kilometru no Tbilisi. Tur tā lieta. Krievija šo karu iniciēja un tagad nebūt netaisās atstāt Gruziju.

Gruzijai ar Krieviju parasti ir krietni tuvākas un draudzīgākās attiecības nekā, teiksim, Latvijai. Jūs esat divas pareizticīgo kristiešu nācijas. Vai gruzīniem karš ar Krieviju nebija smaga psiholoģiska trauma?

Tā ir šausmīga trauma. Es dzīvoju Latvijā. Man liekas, jebkurš gruzīns, kurš dzīvo ārpus Gruzijas, vēl asāk pārdzīvo šo karu nekā tie, kuri dzīvo mājās Gruzijā. Šo faktu atzīst pat Gruzijas gruzīni. Šim karam nav attaisnojuma. Man ir grūti runāt, jo to, ko es teikšu, var lasīt arī krievi, bet es negribu apvainot vienkāršos cilvēkus, kam ar karu nav nekāda sakara. Esmu ļoti pateicīgs latviešiem, kas mūs atbalstīja kara dienās un atbalsta tagad. To nevar aizmirst.

Kas gruzīnam Latvijā ir pievilcīgs?

Latvijā ir lielisks klimats. Tas ir galvenais. Gruzīns šeit jūtas ļoti labi.

Vai tad jums Latvijā nav pārāk auksti? Daudzi latvieši uzskata, ka mums šeit ir pārāk auksts klimats, lai šī vieta šķistu pievilcīga cilvēkam no siltajām zemēm.

Ko jūs! Latvijā ir patīkami laikapstākļi. Pēterburgā gan ir pārāk mitrs un auksts, bet Rīgā ir ļoti labs klimats. Latvijā gruzīnam vispār ir interesanti un patīk. Latvietim ir maigs raksturs. Tāpēc gruzīnam šeit ir viegli iespējams realizēt sevi biznesā. Nekādu šķēršļu, dari ko gribi. Turklāt mūsu mentalitātes ir samērā līdzīgas, mēs spējam saprasties. Latvijā vienmēr ir bijusi gruzīnu kopiena. Arheologi ir atraduši pat X gadsimta Gruzijas monētu Latvijas teritorijā. Pjotrs Bagrations, 1812. gada varonis, kura vārds ir saistīts ar Latviju, ir gruzīnu karaliskās dzimtas pārstāvis. XIX un XX gadsimtā gruzīnu kopiena Latvijā nebija skaitliski liela, bet pietiekami redzama. Tagadējo Rīgas Krievu teātri XX gadsimta sākumā vadīja gruzīns. Gruzīni Latvijā ir bijuši uzņēmēji, kultūras darbinieki, 30. gados pat politiķi.

Kas vieno latviešus un gruzīnus?

Nesen Jānis Streičs vadīja kādu pasākumu. Viņš uzdeva tieši šādu jautājumu: kas vieno gruzīnus un latviešus? Mūs vieno tas, ka mēs esam dažādi. Tāpēc tumšajiem gruzīnu vīriešiem ar līkajiem deguniem ļoti patīk gaišās latviešu sievietes ar mazajiem deguntiņiem. Taču mēs esam arī ļoti līdzīgi. Arī par gruzīniem var teikt - kur divi gruzīni, tur trīs partijas. Arī mums ir raksturīga zināma nenovīdība pret tautiešu panākumiem. Un gruzīni ir ļoti labticīgi. Tā ir atšķirība no turkiem, azerbaidžāņiem un pat armēņiem. Gruzīnu ir viegli piemānīt. Tas pret mūsu tautu vēstures laikā diemžēl ir izmantots arī politiski.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?