Līdzšinējos pētījumos secināts, ka labums no kolektoriem pārsvarā ir ar sauli bagātākajos gadalaikos - pavasarī un vasarā. Rudenī un ziemā saule spīd reti, tāpēc šajos gadalaikos iekārtas pienesums būtiski sarūk, norāda zinātnieks. Tomēr kolektori nodrošina 60% no gadā nepieciešamā siltā ūdens patēriņa, tādējādi uz saules enerģijas rēķina ietaupot izmaksas par fosilo kurināmo.
Citādi ir ar saules baterijām - tās ražo elektrību visu gadu. Saulainākajos gadalaikos ieguvums ir lielāks, tumšākajos - mazāks. Tomēr šīs iekārtas patlaban ir ļoti dārgas un neatmaksājas. «Ja attīstīsies saules enerģijas izmantošanas tehnoloģijas, ražošanas izmaksas varētu nokristies, arī elektrības ieguve varētu kļūt lētāka un atmaksāties,» pieļauj P. Šipkovs.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas projektā norādīts, ka mājsaimniecību līmenī Latvija vispirms kā siltumenerģijas un vēlāk arī kā elektroenerģijas papildavots sevi noteikti pierādīs jau līdz 2020. gadam. Nākotnē būtu vēlams pārpalikumu no mājsaimniecībās saražotās elektroenerģijas nodot kopējā pārvades tīklā.
Saules enerģijas izmantošana, piemēram, rūpnieciskai elektroenerģijas ražošanai Latvijā ir ārkārtīgi neefektīva, taču bateriju uzstādīšana mājsaimniecībās nelielu vietējo elektroenerģijas vai siltuma vajadzību apmierināšanai ir atbalstāma, Dienai saka Providus enerģētikas pētnieks Reinis Āboltiņš. P. Šipkovs gan uzskata, ka bez atbalsta mehānismiem saules enerģijas izmantošana diez vai gūtu īpašu atsaucību.
Speciāla atbalsta politika ir valstīs, kur saulaināku dienu ir vairāk, - Vācijā un Spānijā. Abas patlaban ir Eiropā vadošās valstis saules enerģijas izmantošanā un patlaban piedzīvo īstu bumu saules enerģijas izmantošanā, Dienai saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Vācija cenšas kļūt par līderi saules bateriju ražošanā, savukārt Spānija atbalsta lielu saules staciju izveidi. Tiesa, gan Spānijā, gan Vācijā šobrīd tiek pārskatītas no saules enerģijas iegūtās elektrības cenas, lai nedaudz tirgu atvēsinātu, piebilst J. Ozoliņš.