Pasaule, elpu aizturējusi, seko notikumiem Grieķijā. Grieķijas maksātnespējas krīze var izsaukt tādus satricinājumus visā pasaulē, kas salīdzināmi ar ASV finanšu milža Lehman Brothers krahu 2008. gada septembrī, kad sabruka biržas un sākās tā finanšu krīze, kuru mēs izjūtam uz savas ādas.
Ja kāds toreiz vēl naivi domāja, ka Lehman Brothers atrodas Amerikā, bet mēs dzīvojam Latvijā, tam nācās smagi vilties, kad pēc pāris mēnešiem sabruka arī mūsu Parex, bet Latvijas valdība tupēja uz ceļiem Starptautiskā Valūtas fonda priekšā. Notikumi Grieķijā var atsaukties uz Latviju, jo mēs dzīvojam pasaulē, kurā valda brīvas finanšu plūsmas.
Pasaule ir lielu pārmaiņu priekšā. Savā pēdējā lielajā runā Džordža Vašingtona universitātē 4. aprīlī nu jau demisionējušais SVF izpilddirektors Dominiks Stross-Kāns runāja par fundamentālu vecās ideoloģijas sabrukumu, par nepieciešamību kontrolēt finanšu plūsmas, par nepieciešamību aplikt ar nodokli finanšu darbību, lai piespiestu arī banku sektoru nest solidāru sociālo atbildību. Šo vēsturisko runu aizēnoja zināmais skandāls, kas piespieda Strosu-Kānu demisionēt.
Pirmdien par Grieķijas finanšu krīzi izteicās miljardieris Džordžs Soross. «Šķiet neizbēgami, ka jārada mehānisms, kas ļautu vājākām ekonomikām iziet no eirozonas,» Sorosu citē Bloomberg. Par eiro nepiemērotību vājām ekonomikām, kāda ir arī Latvija, intervijā Dienai jau agrāk bija izteicies ekonomists Jānis Ošlejs, sakot, ka «eirozonā pārāk viegli pieejamā nauda neveicina ražošanu, bet veicina spekulācijas ar nekustamo īpašumu un inflāciju».
Kas vainas spekulācijām? «Problēma ir tā, ka spekulatīvie uzbrukumi var būt ļoti apjomīgi un ļoti radikāli. To mēs paši redzējām pēc iestāšanās ES, kad uzpūtās mūsu nekustamo īpašumu burbulis,» nesen intervijā Dienai atzina Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Zīmīgi, ka pat tāds finanšu spekulants kā Džordžs Soross, runājot par Grieķijas pieredzi, tagad atzīst, ka ir nepieciešams finanšu transakciju nodoklis. Lai novērtētu priekšlikuma dziļumu, atcerēsimies, ka brīvas finanšu plūsmas princips ir viens no vaļiem, kas balsta ES ideju.