Ierocis nav kašķēšanās
Par Latvijai piederīgiem imigrantiem tiek uzskatīti tie, kas Latvijā dzīvoja līdz 1940. gadam, un viņu pēcnācēji. Viņi ir ieauguši mūsu zemē un elpo vienā ritmā ar pamatnāciju. Bet no okupācijas laikā ienākušajiem daudz ir dūru vicinātāju. Ļaunumu piesūkušies un atriebības kāri ciniķi. Pēc Latvijas brīvvalsts atgūšanas šī ļaužu grupa nekādi nespēj samierināties ar zaudēto varu un priekšrocībām. Vienmēr ir ar kaut ko neapmierināti. Parasti ielu demonstrācijās iziet vieni un tie paši, viņu sejas ir atpazītas. Bailes piemetas, uz viņu ģīmjiem paskatoties vien. Acīmredzot šie mītiņotāji nesaprot, ka nu dzīvo citā valstī, kur jārunā arī citā - Latvijas valsts - valodā. Latvieši nav vainīgi, ka okupācijas laikā ienākušie un iesūtītie latviešu valodas nemācīšanās dēļ jūt diskomfortu, jo nu rodas sadzīviskas problēmas. Tāpēc dumpinieki pat pēc referenduma joprojām strikti iestājas par krievu valodu kā otru valsts valodu, pieprasa Latgali, kur dzīvo daudz krievu, pievienot Krievijai. Bet tā problēmu risināt nevar. Latviešu ierocis nav kašķēšanās. Krievu etniskās dzimtenes vadītājam ir jāatzīst Latvijas okupācija un latviešiem nodarītā necilvēciskā, brutālā pārestība.
Kam jāsāk izlīgt?
1941. gada jūnijā bez jebkādas izmeklēšanas un tiesas sprieduma bruņotiem vīriem iepatikās nakts melnumā no miega pamodināt pieaugušos un bērnus, iesēdināt gazikā un pakļaut mokpilnai eksistencei. Latviešiem tā bija sāpe, izmisums, ko cilvēki piedzīvoja. Par ko? Atceros deviņu bērnu ģimeni, kurā dzīvs nepalika neviens! Līdzīgs izsūtīšanas vilnis sekoja 1949. gada pavasarī, kad mēs, studenti, bijām nesaprašanā, kāpēc uz lekcijām pēkšņi neatnāca vairāki kursa biedri. Par viņu likteni uzzinājām vēlāk.
Vai šo patvaļīgo necilvēcību var tā - vienkārši piedot un padarīt par nebijušu? Varbūt skaidrības labad mūsu krievu kopienai vajadzētu noskatīties LTV1 uzņemtās un demonstrētās filmas par latviešu ciemošanos pie Sibīrijā palikušajiem tautiešiem. Lai saprastu, kā mūsu tauta tikusi pazemota un ārdīta. Bet, ja nu arī pēc filmu noskatīšanās ielu mītiņotājiem tomēr latviešu traģēdija «nepielektu pie centra», maz ticams, ka iecerētajai nāciju izlīguma programmai būs kāds vienotājspēks. Un kam galu galā ar ko jāsāk izlīgt? Latviešiem visai dzīva ir un būs traģiskā vēsturiskā atmiņa. Kā no latviešiem, tik nežēlīgi cietušiem, var prasīt izlīgumu? Latvijā dzīvojošajiem krieviem ir tikai jāsaprot nodarītā pārestība un vēsture. Bet Krievijas valsts vadītājam, ja vien palikusi kripatiņa sirdsapziņas, gan jāizdara neizdarītais. Jo vēsturiskā atmiņa nav izraujama un sadedzināma lapa.
Jāgatavojas
Pašlaik nesaskaņas uzliesmo vairākās pasaules daļās. Dažādas tautas vienkopus sadzīvot nevar. Varbūt ir pienācis laiks satikties visas pasaules valstu vadītājiem un humāni, bez ieroču žvadzināšanas izrunāt imigrantu problēmas. Lai tās neapdraudētu pamatnāciju pastāvēšanu un valstiskumu. Latviešiem nav laika ķīviņiem, jo daudz jāstrādā, ekonomiski jāsakārto valsts, lai tauta tiktu pie turības, ticētu valdībai, justos drošībā un varētu lepoties ar izaugsmi.
Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, rudenī - Saeimas vēlēšanas. Jāgatavojas. Pensionāriem kā lielai vēlētāju grupai šoreiz, izvēloties pretendentus, jābūt sevišķi izvēlīgiem un atbildīgiem, lai Eiropas Parlamentā no mūsu valsts netiktu ievēlēti sveķāmuri, kas mūs apsaukā par fašistiem. Lai Saeimas vēlēšanās rudenī netiktu ievēlēts neviens no tiem, kas mūsu valsti noveda līdz bankrotam. Meklējamas gudras galvas, lai Saeimā un valdībā vairs netiktu ielaisti pašlabuma meklētāji, šķeltnieki un traču cēlāji. Parlamentāriešiem un izpildvarai jāstrādā valsts un tautas labklājības celšanai un par rezultātiem jāatskaitās vēlētājiem.