Man personīgi patika tas apzīmējums, ka latviešiem valsts apziņas lietā ir tāds «skaļais tukšums»... Vēsturiskās izmaiņas ir bijušas tik biežas, ka nav nekas neparasts, ja mums ir grūti atbildēt, kas ir mūsu saknes, mūsu valsts saknes. Ja vēl ņem vērā, ka ir zināma depresija sabiedrībā (nodokļus maksāt nav vērts, ir kārdinājums aizbraukt un citas izpausmes), tad pats mēģinājums ar šādas preambulas palīdzību mudināt cilvēkus kaut vai aizdomāties par savu identitāti ir simpātiska lieta.
Jā, bet ko šāda preambula reāli mainīs?
Vajadzētu būt tā, ka tur nebūtu jāieraksta nekas tāds, kas sabiedrībai būtu svešs, kaut kas tāds, pēc kā sabiedrība jau netiektos, kaut kas tāds, par ko sabiedrība nevarētu vienoties. Un te mēs nonākam pie preambulas iespējamā satura. Jautājums ir, vai tas to Gordija mezglu, kādā Latvijas sabiedrība ir nospriegota, nesavilks vēl ciešāk.
Un tomēr - mēs redzam, ka Saeimā ir deputāti, kas nodod svinīgo zvērestu, bet praksē darbojas tam pretēji. Bez sekām šādiem deputātiem. Ko mainīs preambula?
Es piekrītu - tas vien, ka kaut kas ir deklaratīvi uzrakstīts, nenozīmē, kas tas darbosies, ja sabiedrība kopumā par to nespēs vienoties. Tādēļ būtu svarīga sabiedrības līdzdalība preambulas tēmas apspriešanā, lai cilvēkiem šī tēma liktos interesanta. Man bažas rada tas, ka tēmas apspriešana diemžēl sakrīt ar priekšvēlēšanu laiku, - dažādi radikāli spēki to var izmantot kā platformu savtīgās interesēs.
Ziniet, arī bez priekšvēlēšanu fona debates par to, vai Latvijas valsts pamatā ir latviešu intereses, būtu karstas.
Piekrītu. Latviešu vai Latvijas tautas... Pieļauju, ka par citām piedāvātajām vērtībām sabiedrība varētu vienoties vieglāk. Piemēram, iekļaut vai neiekļaut atsauksmi uz reliģiskām vērtībām kā mūsu likteni, identitāti vēsturiski veidojušām.
Man gan neliekas, ka tas preambulā jāpiemin.
Nu, nezinu - ja ņem vērā, ka mūsdienu globālās imigrācijas procesi ir tādi, kādi tie ir, varbūt nemaz nenāktu par ļaunu, ja mēs šādu robežšķirtni novilktu, apliecinātu mūsu piederību kristīgās Eiropas tradīcijām.
Tādas vēl pastāv?
Labs jautājums...
Tad kāda jēga apliecināt savu piederību tradīcijai, kas sen jau ir mainījusi saturu vai reāli nepastāv? Kā var «ierakstīt» kā mūžīgu vērtību to, kas a priori ir mainīgs?
Jā, bet redzat, kādus jautājumus jūs uzdodat, - preambula raisa diskusiju, tātad zināmā mērā tā jau pilda savu funkciju. Cilvēki lasīs un domās: vai šajā tradīcijā ietilpst iecietība? Ja ietilpst, kā mums ar to veicas Latvijā? Citiem vārdiem sakot, preambula ir labs iemesls pārdomām, tikai jautājums ir, vai izdosies šajās diskusijās nosargāt to smalko robežu, aiz kuras tēmu sāk ekspluatēt politiski. Ļoti šaubos, ka izdosies...
Levitam daži ir pārmetuši - kā tad tā, viens cilvēks izdomā, ka vajag tādu preambulu, rosās... Man gan liekas, ka tur nekas slikts nav. Mums taču ir, piemēram, Manabalss.lv. Bet jāatzīst, ka viņš ir ielicis kāju skudru pūznī.
Un kā pūznis uzvedīsies? Ko partijas saka?
Cik saprotu, kā likumprojektu to pagaidām tālāk nevirzīs, jo tiešām svarīga ir sabiedrības iesaiste. 25. oktobrī Saeima rīko īpašu konferenci, kur interesenti varēs izteikties, to skaitā - politiķi.
Un ko domā konkrēti ZZS?
Vispirms ir jātiek skaidrībā par to, vai preambula ir tautas nobalsošanas jautājums, vai arī tas lemjams politiķu formātā. Pagaidām skaidras atbildes nav.
Un jūs personīgi? Kā juriste?
Duāla attieksme. No vienas puses, man šķistu pareizi, ka tautai jāļauj par to izteikties nobalsojot. No otras puses, ja iedomājamies, ka tas notiek priekšvēlēšanu laikā, tad nav grūti arī stādīties priekšā, par kādu cirku tas kļūtu.
Ja cilvēki iesaistīsies diskusijās, viņus interesēs uzstādījums, ka šīs valsts jēga ir nodrošināt labklājību. Ko mēs saprotam ar «labklājību»? Aizbildniecisku valsti, kas gādā par «labklājību», vai valsti, kas, atvainojos, nečakarē pilsoņus un ļauj viņiem īstenot sevi?
Mēs ar jums varam šādi ilgi diskutēt... Es tomēr nepiekrītu tādiem kritiķiem, kuri jautā, vai tad preambula darīs cilvēkus paēdušus. Ceļu satiksmes noteikumi arī nedara cilvēkus paēdušus, bet vai tāpēc šie noteikumi nav vajadzīgi? Tur jau tā lieta - ja mēs par primāro uzsveram tieši labklājību, tad varbūt mums būtu izdevīgāk dzīvot kādā citā, lielākā valstī. Manā skatījumā, tās preambulas jēga ir arī atgādināt, ka mēs paši šo valsti esam izveidojuši un mums pašiem jāuzņemas par to atbildība, pašiem jālemj. Ja runā par politiķiem, dažkārt ir sajūta, ka mēs par to esam nedaudz piemirsuši un pārlieku skatāmies, ko teiks, ko mūsu vietā lems citi.