Uz to, ka budžeta deficīts joprojām ir ļoti augsts un parāda līmenis strauji palielinās, tādējādi radot nepieciešamību pēc ievērojamas konsolidācijas arī 2011. gadā, norāda arī O. Rēns. Viņš norāda, ka programmas īstenošana norisinās kā plānots, finansiālā vide ir lielā mērā stabilizējusies, un ekonomiskā situācija rāda uzlabošanās pazīmes. «Latvija aizvien biežāk saņem uzslavas no citām valstīm par to, ka laikus tika pieņemti vajadzīgi lēmumi un sperti soļi, lai koriģētu valsts finanses un uzlabotu konkurētspēju,» piebilst komisārs.
Viņš arī vēsta, ka Latvijas valdība ir apņēmusies veikt sociāli taisnīgus pasākumus 395-440 miljonu latu apjomā, lai samazinātu budžeta deficītu zem 6% no iekšzemes kopprodukta (IK). Viņaprāt, papildu saprašanās memorandā apstiprināto nosacījumu izpilde ir svarīga, lai Latvija kļūtu par dinamisku, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku. «Līdz ar ambicioziem fiskālajiem un finanšu sektora pasākumiem šajā dokumentā liels uzsvars likts uz nosacījumiem, kas uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspēju, publisko iepirkumu, publiskā sektora efektivitāti, ES fondu līdzekļu apgūšanu un citus elementus, kas ir nozīmīgi, lai Latvijas ekonomika būtu konkurētspējīga.» Eiropas Komisija (EK) sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu apņēmusies uzraudzīt memoranda izpildi.
Papildu saprašanās memorandu no Latvijas puses parakstīja premjers Valdis Dombrovskis, E. Repše, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane.
Latvijai starptautiskajā aizdevuma programmā, pamatojoties uz ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildi, līdz 2011. gada beigām būs pieejams 7,5 miljardu eiro liels aizdevums. Finanšu ministrija atgādina, ka pārskata misijas laikā starptautiskie aizdevēji konceptuāli ir saskaņojuši, ka starptautiskās finanšu aizņēmuma programmas gaitā Latvija izmantos tikai institucionālo aizdevēju - SVF, EK un Pasaules Bankas - līdzekļus. Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties tikai vajadzības gadījumā.
Pieejamos līdzekļus, kā paredz noslēgtās vienošanās, paredzēts izmantot valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai, t.i., valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, valsts parāda pārfinansēšanai.